Biedrību un ieceru kļūst vairāk

Trešdien, 28 September 2010

Pērn Eiropas atbalstu programmā LEADER mūspusē saņēma desmit biedrību, šogad apstiprināti jau 14 projekti, un vietējā rīcības grupa Darīsim paši, kas koordinē naudas sadali, mudina pieteikt jaunas ieceres.

Vēl seši miljoni visā valstī

16. septembrī Mārtiņzālē sabiedriskās organizācijas par jaunumiem informēja biedrības Darīsim paši vadītāja Santa Lencberga, bet Kuldīgas novada pašvaldība arī turpmāk solīja biedrības atbalstīt ar līdzfinansējumu (parasti 10%). Daudz iesniegumu domē jau saņemts, un nākamā gada budžetā tiem paredzēta attiecīgā summa.
Pasākumā tika demonstrēti videosižeti par organizācijas Mamma mammai fonds, Kuldīgas bānīša biedrības un arī nedzirdīgo biedrības pozitīvo pieredzi.
S.Lencberga pavēstīja labu ziņu, ka Latvijas rīcības grupas papildus saņēmušas sešus miljonus latu, ko varēs dalīt visiem tiem projektiem, kas 2. kārtā jau iesniegti Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku atbalstam, izturējuši Lauku atbalsta dienesta pārbaudi, bet kuriem naudas pietrūcis. Kuldīgas rīcības grupai no tā tiks Ls 207 922. Neizlietoto summu drīkst arī atstāt nākamajai kārtai.

Drīz – jauna pieteikšanās

Oktobrī vai novembrī tiks izsludināta 1. kārta konkursam uz Eiropas Zivsaimniecības fonda naudu, maksimālā summa iecerei – 14 tūkstoši latu. S.Lencberga skaidroja, ka par zivsaimniecības teritoriju atzīstams viss kādreizējais Kuldīgas rajons. Šī fonda atbalstu nevarēs saņemt vienīgi pati Kuldīga, citiem vārdiem – biedrība var būt dibināta jebkur, taču iecere jāīsteno ārpus šīs pilsētas. Varēs iegūt naudu pašvaldības ceļiem, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektiem un apkārtnes labiekārtojumam. Atbalsts pašvaldībām – 90%, komersantiem – 60%, biedrībām vai nodibinājumiem – 100% (bet tikai tad, ja gadu pirms projekta iesniegšanas tās ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu).

Vairāki atvieglojumi

Stājušies spēkā daži atvieglojumi projektu iesniedzējiem. PVN varēs attiecināt arī uz tām biedrībām, kas reģistrējušās kā šī nodokļa maksātājas. Turpmāk vietējā rīcības grupa drīkstēs izvērtēt arī tādus projektus, kas iespējamās peļņas gūšanas dēļ līdz šim tika noraidīti. Pretendentiem būs jāiesniedz mazāk dokumentu. Izdevumos varēs iekļaut projekta sagatavošanas, konsultāciju un juridisko pakalpojumu izmaksas. Tiesa, agrāko divu gadu vietā ieceri vajadzēs realizēt vienā, lai nauda ātrāk tiktu izmantota. Projektus, kas vēlas dažādot sabiedriskās aktivitātes un paredz 10% personāla izmaksas, drīkstēs īstenot trijos gados.

„Noteikti jāmēģina”

Zaiga Saukāne projektu Nabes ezera labiekārtošanai jau bija iesniegusi, taču darījusi to pirmoreiz, un tas netika atbalstīts. Ideja atzīta par labu, tomēr norādīts uz nepilnībām dokumentu izstrādē. Biedrība nodibināta nesen, tāpēc pieredzes trūkst, atzīst Zaiga, kura ar roku neatmet, apmeklē projektu rakstīšanas kursus un uz LEADER naudu noteikti pretendēs vēlreiz.
Kuldīgas politiski represēto biedrības pārstāvis Uldis Jumiķis apsver iespēju rakstīt projektu biroja iekārtošanai – tagad saziņa esot apgrūtināta, jo nedarbojoties pat telefons, bet dators un internets darbību ļoti atvieglotu. Klausītāju vidū bija arī uzņēmēji u.c. interesenti, kas lolo ideju dibināt sabiedrisko organizāciju un tā izmantot Eiropas naudu.

Biedrības, kuru projekti pašlaik apstiprināti
1. Kuldīgas invalīdu biedrība Tu vari – Ls 5915
2. Kuldīgas novada sporta skola – Ls 6050
3. Biedrība Septiņas kļavas – Ls 3859
4. Kuldīgas rajona mednieku un makšķernieku biedrība – Ls 13 975
5. Biedrība Dzīvo sportisks, vesels, laimīgs – Ls 9917
6. Biedrība No kabatas kabatā – Ls 2261
7. Kurzemes tūrisma asociācija – Ls 10 738
8. Biedrība Vārme – Ls 13 645
9. Viduskurzemes tūrisma apvienība – Ls 10 230
10. Alsungas novada pirmsskolas izglītības iestāde – Ls 2199
11. Meža īpašnieku apvienība Kurzemnieki – Ls 12 766
12. Skrundas meža īpašnieku apvienība – Ls 6188
13. Mobilais izglītības centrs – Ls 3302
14. Biedrība NeKAC – Ls 11 504

/Pēc biedrības Darīsim paši ziņām/

Dina Poriņa

Trifeļsēņu audzētājiem

Thursday, 23 September 2010

Valsts lauku tīkla sekretariāts 28. septembrī Zemkopības ministrijā rīko semināru Trifeļsēņu audzēšanas iespējas Latvijā un sadarbības iespējas ar Somiju.
Par Somijas pieredzi – trifeļu audzēšanas vietu ierīkošanu, savvaļas trifeļu augšanai nozīmīgajiem faktoriem un suņu apmācību trifeļu meklēšanā – stāstīs Trifeļu centra direktors no Somijas, dr. Salems Šameks Juva. Par to, ko zinām par savvaļas trifelēm un citām pazemes sēnēm Latvijā, runās Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere.
Seminārā aicināti piedalīties dažādu sabiedrisko organizāciju biedri, kurus šī aktivitāte varētu interesēt. Īpaši aicināti vietējo rīcības grupu pārstāvji, jo Somijā trifeles audzē, piesaistot LEADER finansējumu, un šobrīd tā tur attīstās kā jauns uzņēmējdarbības veids. Somijas pārstāvis izteicis vēlēšanos sadarboties ar Latvijas rīcības grupām, kā arī uzņēmējiem, lai veicinātu Ziemeļvalstu trifeļu audzēšanas tirgus izveidi, informē Valsts lauku tīkla sekretariāta vadītāja Liene Feldmane.
Seminārā tiks nodrošināta tulkošana.
Braucienam pieteikties pie biedrības Darīsim paši! koordinatores Santas Lencbergas pa tālr. 29337083. Ja būs daudz gribētāju, iespējams, tiks organizēts autobuss.

Daiga Bitiniece

Galvenais – laba, vērtīga ideja

Tuesday, 21 September 2010

Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam 413. pasākumam Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā (jeb tā saucamajā LEADER programmā) 1. kārtā atbalstu guva arī biedrība K.P.C.J. un jātnieku sporta klubs Montepals. Viņi jau ķērušies pie darbiem.
Bet starp 2. kārtā apstiprinātajiem ir biedrības Dzīvo sportisks, vesels, laimīgs un Kuldīgas rajona mednieku un makšķernieku biedrības projekti. Par tiem – šai lappusē.

Pēc zirga un jātnieka svarīgākie ir segli

Kuldīgas jātnieku klubam Montepals programmas LEADER 7000 latu ļāvuši iegādāties ļoti vajadzīgo treileri jeb divvietīgo zirgu pārvadājamo piekabi un divus seglus. Projektu iesniedza kluba valdes locekle Laura Grīnberga.
Montepala valdes priekšsēdis Jānis Rimeiks uzsver, ka tas ir pirmais projekts, kam klubs sadūšojies, un tas izrādījies veiksmīgs: „Treilera mums pašiem nebija, vienu biju aizņēmies no drauga. Uz sacensībām nākas braukt katru nedēļu.”
L.Grīnberga skaidro, ka svarīgākais jāšanas sportā, protams, ir zirgs, bet dzīvnieku iegāde par Eiropas Savienības finansējumu šobrīd netiek atbalstīta: „Nākamais būtiskākais komponents ir inventārs, lai zirgā varētu uzkāpt. Tie ir segli. Mums bija arī tikai viens lietots treileris, kas lietojams vienīgi tuviem braucieniem tepat novadā.”
Ar jaunajiem segliem varēs jāt visi Montepala biedri. Ir iegādāti universālie segli, ar tiem var mācīties arī jaunie jātnieki. Otri ir sporta segli, kas paredzēti pieredzējušākiem sportistiem. Vieni segli maksāja ap 1000 latiem. Tas neesot dārgi, jo izvēlēti pietiekami augsta līmeņa izstrādājumi. Par šo naudu var iegādāties tikai seglus. Jānis uzskaita, ka vēl vajadzīgi kāpšļi, seglu siksna, sega u.c. Zirglietas maksā dārgi.
Klubam šobrīd ir seši seglu komplekti, taču J.Rimeiks uzsver: „Nepietiek nopirkt jaunus seglus, ķiveres par 500 latiem. Svarīgākais ir zirgs un jātnieka meistarība. Ar segliem jau nelec, taču arī to kvalitāte ir būtiska.”
Klubs Montepals pastāv divus gadus, tam ir 18 lielo zirgu. Montepalā darbojas ap 15 biedru. Klubs darbību izvērsis arī ārpus Kuldīgas novada uz Tukuma pusi. L.Grīnberga atzīst: „Darbība ir jātuvina galvaspilsētai. Visas galvenās sacensības ir Rīgā. Ziemā vienā paņēmienā aizbraukt ir grūti. Arī zirgu tirgus ir tuvāk galvaspilsētai, lai gan tas nav tik daudz saistīts ar kluba darbību.”
Iveta Grīniņa

Lai rati ripo

Biedrība K.P.C.J., ko izveidoja Kuldīgas novada domes darbinieces Elīna Iļjina, Jana Jākobsone, Kristīne Kalniņa un Evita Pētersone, izstrādājusi projektu Gadatirgi Kuldīgā. 90% no Ls 13 661,61 izdevies iegūt programmā LEADER, bet 10% ir pašvaldības līdzfinansējums.
Biedrības vadītāja E.Iļjina pastāstīja, ka projekta mērķis ir izveidot 20 pārvietojamu stendu, ko izmantot gadatirgos, galdus un solus, pie kuriem piesēst un kaut ko uzēst, un bērnu rotaļu laukumu 1905. gada parkā Kuldīgā. Projekts beigsies oktobrī. „Ideja radās tad, kad Kuldīgā sāka aktivizēties zaļie tirdziņi. Ja ne pašas tirgotos, tad vismaz nolēmām veidot infrastruktūru, kur tirdziņiem attīstīties. Izlasījām novada muzeja direktores Daces Bumbieres pētījumu par vecajiem tirgiem, radās ideja uztaisīt ratus, no kuriem var tirgoties. Skices taisījām pēc senām fotogrāfijām,” par projekta aizsākumu stāsta E.Iļjina.
Rati, galdi un rotaļu laukuma koka detaļas top galdniecībā Sils 2005 Priedainē. Sākumā ritošā daļa bija paredzēta no metāla, bet no šīs idejas nācies atteikties. Arī ar koka riteņiem rati izskatās labi. Paraugus biedrības pārstāves jau izmēģinājušas Pilsētas svētkos, no tiem tirgoti rokdarbi. Uz vienkāršo galdu fona rati esot izskatījušies labi, daži cilvēki pat nākuši prasīt, par cik tos varētu nopirkt.
„Ja jums ir prece, tad pie mums varēsiet dabūt ratus, no kuriem tirgoties. Rati ir izjaucami, bet, ja kāds tos vēlēsies īrēt, pašam būs jādomā par transportēšanu. Par ratiem jau interesējusies kultūras centra direktore Inta Burnevica. Virs ratiem plānotas vēl arī izkārtnītes ar uzrakstiem, piemēram, Zivis, Gaļa. Līdz 31. oktobrim jābūt gataviem gan ratiem, gan rotaļu laukumam. Dome mums dod teritoriju parkā, kur kādreiz jau rotaļu laukums bijis,” stāsta E.Iļjina. Viņa cer, ka pirmo reizi visi rati varēs izbraukt Jēkaba tirgū oktobrī, pēc tam – Ziemassvētkos. „Liksim lietā, lai rati ripo!” smaida E.Iļjina.
Inguna Spuleniece

Taps nirēju skola

Biedrības Dzīvo sportisks, vesels, laimīgs projektā paredzēts izveidot zemūdens niršanas skoliņu, tiks veicināts un popularizēts arī aktīvs un zaļš dzīvesveids. Projekts saņēmis LEADER finansējumu – gandrīz 10 tūkstošus latu.

Klasesbiedru projekts

Projekta iesniedzēji Antra Milta un Ivo Lūsis ir klasesbiedri. Pirms 10 gadiem viņi satikās skolas salidojumā un norunāja, ka tad, kad Antras dēli sasniegs 12 gadu, viņi ies pie Ivo uz niršanas pulciņu. „Pirms pieciem gadiem satikāmies vēlreiz, un Ivo pateica – pulciņa vairs nav,” stāsta Antra. „Nolēmām, ka jāraksta projekts. Kad šogad ģimnāzijā atkal bija salidojums, mēs iepriekšējā dienā bijām iesnieguši šo projektu.”
„Sākumā bija Kuldīgas bērnu un jauniešu centrs, kur 13 gadu mācīju bērnus peldēt zem ūdens,” skaidro Ivo. „Mūs mētāja no vienas vietas uz otru, un nekad nav bijis pašiem savu telpu. Beidzot 2002. gadā Kuldīgas dome mums piešķīra telpas vienā no SIA Kuldīgas ūdens ēkām. Paldies uzņēmuma vadītājam Andrim Kļaviņa kungam, ka viņš ļāvis mums tajās uzturēties. Bet pēdējos trīs gadus nedarījām neko tikai viena iemesla dēļ – ekipējums ir tā nolietojies, ka vairs nevaru garantēt bērnu drošību. Un tad kopā ar Antru nodibinājām biedrību, uzrakstījām projektu un tikām pie līdzekļiem. Biedrībai piešķirti gandrīz 10 tūkstoši latu, tie tiks izlietoti astoņu ekipējuma komplektu iegādei (niršanas tērps, balons, brilles utt.), zemūdens fotoaparātam un arī kompresoram – tas vajadzīgs, lai varētu paši pildīt balonus ar gaisu. Tas dos iespēju rīkot treniņnometnes vairākām dienām.”

Vajadzētu arī laivu

„Mācīsim jauniešus, tikai no 12 gadiem,” turpina Ivo. „Tās ir tehniskas lietas, jāapgūst arī drošība; mazāki bērni nevar nosēdēt, viņiem ātri apnīk gudra teorija, viņi grib iet peldēt. Pirms doties brīvos ūdeņos, vismaz piecām vai pat vairāk niršanas reizēm jānotiek slēgtā telpā – praktiskās mācības notiek Saldus profesionālās vidusskolas baseinā, kam vienā galā ir piecu metru dziļums. Brīvā dabā mums ir divi varianti – Bērzu karjers pie Saldus un Puzes karjers Ventspils novadā. Atkarībā no laika apstākļiem parasti vienā ir skaidrāks ūdens. Vēl mums ļoti vajag laivu, jāmēģina piedalīties citos projektos, lai iegūtu naudu tai.”
Juris Lipsnis

Mežacūka skries automatizēti

Biedrība Kuldīgas rajona Mednieku un makšķernieku biedrība par projektā LEADER iegūto naudu plāno uzlabot šautuvi Rumbas pagastā.
Biedrības valdes priekšsēdis Guntis Pētersons vispirms paskaidro, ka viņa vadītajai organizācijai šāds nosaukums, kurā ietverts neeksistējošais rajona vārds, saglabājies mantojumā no agrākiem laikiem un netiek mainīts, lai nebūtu jākārto sarežģītas juridiskās procedūras. Projektu realizējot, tiks pārbūvēts skrejošās mežacūkas stends, kur nomainīs ložu ķērājas sienas, nojumēm atjaunos jumtus, bet pati mežacūka vairs nebūs ar mehānisku vadību, bet gan apgādāta ar automātiku. Notiks arī labiekārtošana – ierīkos papildu soliņus, nomainīs bojātās koka detaļas. Tranšeju stendā paredzēts nomainīt durvis un logu aizvirtņus, apaļajā stendā atjaunos kāpnes uz vadības torņa otro stāvu, papildus tiks iekārtots sportinga (šķīvīšu šaušanas paveids) stends. Pagaidām gan neiznākšot nauda jaunām iekārtām – viena šķīvīšu mešanas iekārta maksā ap 700 latu. Kopējās projekta izmaksas ir nedaudz mazākas par 14 tūkstošiem latu. 10% no šīs summas ir pašu finansējums, bet to segs Kuldīgas novada dome.
Šautuve, ko biedrība uz 99 gadiem iznomājusi no Rumbas pagasta, tiek izmantota gan sacensībām, gan jauno mednieku mācībām – gadā tiek sagatavoti 40 – 50 mednieku, turklāt uz Kuldīgu brauc mācīties arī no Ventspils un Aizputes.
Juris Lipsnis

Publikācija tapusi sadarbībā ar biedrību Darīsim paši!

Vērtē biedrības Kurzemē

Tuesday, 07 September 2010

Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs sadarbībā ar partneriem no Kuldīgas biedrības Darīsim paši!, Ventspils reģiona NVO atbalsta centra, nodibinājuma Cemex Iespēju fonds un biedrības Liepājas Jaunie Vanagi īsteno projektu Analīze, apmācības, atbalsts Kurzemes reģiona nevalstiskajām organizācijām.

Projektā paredzēts izvērtēt aptuveni 50 organizāciju.
Kuldīgas pusē savu dalību izvērtēšanā pieteikušas deviņas biedrības. Tās vērtē eksperti no Saldus, Talsiem un Liepājas. Šobrīd jau izvērtētas Latvijas Multiplās sklerozes (LMS) asociācijas Kuldīgas nodaļa un Vārmes attīstības biedrība Vārme. LMS vērtēja divi eksperti – Lolita Pļaviņa un Māris Ceirulis, vārmeniekus – eksperte no Saldus Inguna Balcere.
Biedrības Curronica izvērtēšana notiks rīt 10.00 Skrundas kultūras namā, Nīkrācniekiem 10. septembrī 10.00 pagastmājā. Eksperte šīm biedrībām ir Baiba Dūda no Talsiem. Kuldīgas biedrības Darīsim paši! ekspertes Laura Grīnberga un Ināra Oļena savukārt vērtē kaimiņrajonu biedrības.
NVO vērtēšana notiks līdz 10. oktobrim.

Lai māmiņas var palīdzēt viena otrai

Thursday, 02 September 2010

Šonedēļ gads aprit nodibinājumam Mamma mammai fonds Kuldīgā.

Šajā laikā izdevies iegūt naudu divos projektos, par to fonda mājvietā Dzirnavu ielā 9 (sociālā dienesta ēkā) iekārtots kabinets, kur māmiņas ar bērniem var saņemt dažādas konsultācijas. Septembrī tiks atklāta Montesori māja, kam jau iegādāti darba materiāli. Izveidots mantu apmaiņas punkts, kas darbojas reizi mēnesī.
Bonija Lasmane un Inga Mālniece gandarītas par to, ko izdevies paveikt, jo viņas fondam velta no darba brīvo laiku. B.Lasmane uzsver: „Mēs nesteidzamies iet plašumā, bet gan cenšamies, lai tās nedaudzās aktivitātes, kas sāktas, būtu ilgtspējīgas. Pamatdoma, ar kādu fonds dibināts, – pašpalīdzības kustība. Daudzām māmiņām vajadzīgs padoms, kā palīdzēt pašām sev. Mamma ar bērnu vienmēr gan darbā, gan sabiedrībā būs atšķirīgā situācijā nekā sieviete bez bērniem.”

Kas neder pašam, noderēs otram

Katru mēnesi tiek rīkota bērnu mantu maiņa. Pastāvīgi te nāk ap desmit māmiņu, bet kopā šī punkta iespējas izmantojušas ap 40. Tuvākās maiņas dienas: 22. septembris, 27. oktobris, 24. novembris un 15. decembris. Ir iecere piedāvāt laiku ne tikai no 11.00 līdz 13.00, bet rīkot šādu apmaiņu arī pēcpusdienās. Visvairāk mainīti apavi, drēbes un grāmatas, taču tiek piedāvāti rati, ragavas u.c. Mantu uzkrājumu viņas cenšas neveidot. Ja tāds rodas, tiek piedāvāts sociālajam dienestam un bāriņtiesai. Parasti tiek dota informācija, lai ieinteresētās puses varētu satikties. „Mēs piedāvājam iespēju,” skaidro Bonija. „Mēnesī divas trīs māmiņas nāk konsultēties par bērna zīdīšanu. Tiek sniegts praktisks padoms. Protams, kā tas pareizi jādara, var saprast tikai mamma pati. Ir ļoti daudz iemeslu nebarot bērnu ar krūti, bet ir tikai viens, lai to darītu – ja bērns un mamma grib.”
Vēl šī gada laikā tapusi fonda mājas lapa www.mammufonds.id.lv, kas pagaidām ir attīstības stadijā.

Veiksmīgi projekti

Par projektiem stāsta I.Mālniece: „Vispirms programmas LEADER projektā izdevās dabūt finansējumu Montesori mājai, startējām Eiropas Kopienas iniciatīvu fonda projektu konkursā, un Kuldīgas māmiņu labsajūtai izdevās iekārtot telpu, kurā var saņemt gan psihologa, gan zīdīšanas konsultanta padomus. Man kā topošai Montesori pedagoģei te būs telpa, kur tikties ar vecākiem. Plānojam piedāvāt arī smilšu terapeita, logopēda, tālākā nākotnē –arī mikrologopēda konsultācijas, kas domātas zīdainīšiem. Tā ir vieta, kurā varam piedāvāt dažādus pakalpojumus.” B.Lasmane papildina, ka speciālisti, kuriem pašiem nav pieņemšanas telpu, var pieteikties un sadarbībā ar sociālo dienestu un fondu te strādāt. Arī tad, kad būs līdz galam iekārtots Montesori kabinets, te būs iespēja strādāt arī citiem speciālistiem.

Meklēs naudu logopēda konsultācijām

Vai šie pakalpojumi ir par maksu? Montesori nodarbības – noteikti. „Šāda pedagoga darbs ir ļoti nopietns. Katram bērnam ir individuāla kartīte gandrīz kā pie ārsta. Tāpēc nauda, kas tiek samaksāta, tiek investēta bērnos,” skaidro I.Mālniece. Zīdīšanas konsultācijas ir par ziedojumiem. Iecerēts rakstīt projektus, lai par logopēda un psihologa pakalpojumiem māmiņām no maznodrošinātām ģimenēm būtu jāmaksā mazāk. Kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru fondā pieņemta algota darbiniece – koordinatore.
„Esam sadarbības partneri Sabiedrības integrācijas fondam. Tas ir trešais projekts, kurā esam iesaistījušies. Tajā man kā Montesori pedagoģei būs iespēja aizbraukt pieredzes apmaiņā uz Poliju un Vāciju, un mūsu meitenes varēs izglītoties par nevalstisko organizāciju darbību,” stāsta I.Mālniece.
Abas pārliecinātas, ka veiksmīgam fonda darbam vispirms nepieciešami aktīvi cilvēki, kuri gribētu paveikt ko labu, būtu gatavi nodarboties ar labdarību bez atalgojuma. Tomēr tikpat svarīgs ir ziedotāju atbalsts. „Cenšamies pierādīt, ka varam arī bez finansējuma piedāvāt šos visus pakalpojumus, bet, lai kā mēs gribētu, pilnīgi bez naudas nekas nenotiek. Tā ļoti vajadzīga. Tāpēc liels paldies visiem, kuri jau ziedojuši,” uzsver B.Lasmane.

Iveta Grīniņa

Četri atbalstīti

Tuesday, 24 August 2010

Lauku atbalsta dienests apstiprinājis pirmos četrus 2. kārtas projektus pasākumā Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstību stratēģiju īstenošanas teritorijā jeb tā sauktajā programmā LEADER.

Tātad nauda tiks biedrībai Dzīvo sportisks, vesels, laimīgs zemūdens peldēšanas un niršanas nodarbību tehniskā inventāra iegādei, Kuldīgas rajona mednieku un makšķernieku biedrībai šautuves labiekārtojumam un būvju renovācijai, Vārmes pagasta attīstības biedrībai nūjošanas un pastaigu takas izveidei un biedrībai Tu vari datortehnikas programmatūrai. Pārējie projekti vēl ir vērtēšanā, informē biedrības Darīsim paši koordinatore Santa Lencberga.

Samazina solīto summu

Friday, 20 August 2010

Protestējot pret to, ka Ministru kabinetā nolemts Zivsaimniecības fonda naudu samazināt par 55%, nesaskaņojot to ar iesaistītajām organizācijām un partneriem, Kuldīgas biedrība Darīsim paši tāpat kā citas Latvijas vietējās rīcības grupas dažādām institūcijām nosūtījušas protesta vēstuli.
Ministru prezidenta birojs to nosūtījis zemkopības ministram Jānim Dūklavam, lai ar ieinteresētajām pusēm pārrunātu finanšu pārdali rīcības programmā Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007. – 2013. gadā. Biedrības Darīsim paši koordinatores vietniece Dace Strazdiņa vēstulē norāda, ka atbilstoši stratēģijai bija plānots naudu izmantot pašvaldības ceļu būvniecībai vai rekonstrukcijai, tūrisma pakalpojumu dažādošanai, sporta un kultūras objektu celtniecībai vai pārbūvei, pielāgošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, teritorijas labiekārtošanai, ar zivsaimniecību nesaistītu darbību dažādošanai zivsaimniecības uzņēmumā.

Deviņas organizācijas gatavas izvērtēšanai

Tuesday, 13 July 2010

„Nevalstisko organizāciju spēks ir idejas un radošums, mērķauditorijas jušana, bet vājums – idejas realizācija,” tā secinājusi Ziemeļkurzemes nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centra projektu koordinatore Ieva Zeiferte.

Kuldīgā nupat notika projekta Analīze, apmācības, atbalsts Kurzemes reģiona nevalstiskajām organizācijām ievadseminārs. Centrs ar Kurzemes plānošanas reģiona, Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda un Tieslietu ministrijas atbalstu izvērtēs 55 Kurzemes NVO. No Kuldīgas un Skrundas novada šim monitoringam pieteikušās deviņas: Nīkrācnieki, Curronica, SDK jaunieši, NEKAC, Septiņas kļavas, Tu vari, Sarkanā Krusta Kurzemes komiteja, Kuldīgas mežu apsaimniekotāju biedrība un Vārmes attīstības biedrība. Projekta gaitu Kuldīgā koordinē biedrība Darīsim paši un tās vadītāja Santa Lencberga.

Mērķis – uzlabot darbu

Izvērtēšanas mērķis ir palīdzēt Kurzemes NVO noteikt biedrību stiprās un vājās puses, parādīt jomas, kurās darbu var uzlabot, veicināt iekšējo sakārtošanos mērķu sasniegšanai. Ne mazāk svarīgi ir pilnīgāk izmantot biedrību potenciālu sadarbībai ar pašvaldībām, Kurzemes plānošanas reģionu, valsts pārvaldi un arī ar citām NVO.
I.Zeiferte uzsvēra, ka tic organizāciju nozīmei Latvijas sabiedrībā tieši šajā laikā, kad daudzas biedrības beidz pastāvēt, kad samazinājies pašvaldību finansējums, no valsts aizbrauc enerģiski cilvēki. Vienlaikus tiek dibinātas jaunas biedrības, un darbu aktivizē tās, kas pastāvējušas formāli. „Pieņemti Ministru kabineta noteikumi, ka pašvaldībās un plānošanas reģionā jānodrošina sabiedrības pārstāvniecība. Sadarbība ar NVO šobrīd pieklibo. Mēs esam nolēmuši izveidot to 50 Kurzemes organizāciju sarakstu, kuru viedoklim pašvaldības un plānošanas reģions varētu uzticēties,” teica I.Zeiferte un minēja, ka nevalstiskais sektors daudz var paveikt lētāk nekā valstiskais, jo NVO ir papildu resursi: ziedojumi, projektu nauda, ienākumi no saimnieciskās darbības un brīvprātīgo palīdzība.

Skats no malas

Projekts tiek īstenots par valsts finansējumu. Pašām biedrībām tikai jāvelta laiks, lai atbildētu uz ekspertu jautājumiem. Monitoringa metode izveidota Lietuvā un jau izmantota dažās biedrībās Latvijā, taču tik plaši tas notiks pirmo reizi. Trīs eksperti pēc vienotas shēmas iztaujās biedrības vadību, algotās personas, brīvprātīgos un cilvēkus, kuri no biedrības gūst kādu labumu vai saņem palīdzību. Ekspertu vidū noteikti būs nozares speciālisti, jo biedrību spektrs ir plašs, un divi nebūs no vietējā novada, jo, kā uzsvēra I.Zeiferte, skats no malas ir ļoti būtisks. Tiks vērtēta pārvalde, darba organizācija, resursu izmantojums, iestrādes un līdzšinējie rezultāti, un publiskās attiecības, sadarbība ar masu medijiem, citām NVO, valsts iestādēm.
Projekts ilgs pusgadu. Eksperti katrai biedrībai izstrādās ieteikumus un pasākumu plānu situācijas uzlabošanai. Pēc tam NVO saņemšot īpašu kvalitātes zīmi, tiks uzlabota to publicitāte. Notiks mācības, kuru saturu noteiks vērtējuma rezultāti, noslēgumā būs konference. Vēl viens ieguvums organizācijām – ekspertu ieteikumus varēs ņemt par pamatu dažādos projektos, piemēram, piesaistot finansējumu dalībnieku mācībām.

Iveta Grīniņa

Projektu vairāk nekā naudas

Tuesday, 06 July 2010

Ir izvērtēti visi 33 projekti, kas tika iesniegti 2. kārtā Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumā Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstību stratēģiju īstenošanas teritorijā.

Visaktīvākās bijušas biedrības, no tām saņemti 25 iesniegumi. Trīs ir pašvaldības iestādes – Alsungas pirmsskolas izglītības iestāde –, Kuldīgas sporta skola un Kuldīgas sociālais dienests, viens projekta pieteikums ir no SIA Baltic Snail, viens no Kultūras projektu koordinācijas centra, trīs no meža īpašnieku apvienībām Skrundā, Kuldīgā un Īvandē, viens no Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas.
Tie iesniegti ar kopējo pieprasījumu – Ls 320 408, bet pieejamā nauda ir Ls 124 756.
19 projekti, pēc vietējās rīcības grupas vērtētāju domām, pelnījuši atbalstu, tie saņēmuši augstāku. Izvērtēšanai Lauku atbalsta dienestam nosūtīti 33.
Visvairāk – 10 projektu – iesniegti 5. rīcībā Kvalitatīvas sociālās vides infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. Tajā paredzēta inovatīvās klases ierīkošana, podnieku amata saglabāšana un popularizēšana, šautuves labiekārtošana un būvju renovācija, jaunas velosistēmas izveide Kuldīgas novadā, ājurvēdu popularizējoša centra izveide u.c.
Astoņi projekti iesniegti 7. rīcībā Iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu iespēju veicināšana, septiņi – 2. rīcībā Aktīvās atpūtas objektu izveide brīvā dabā, pieci – 6. rīcībā Uzņēmējdarbības sākšanas un attīstības veicināšana, divi – 3. rīcībā Pakalpojumu pieejamības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nodrošināšana, viens – 4. rīcībā Jaunu sociālo un saimniecisko pakalpojumu veidu ieviešana. Neviens projekts šai kārtā netika iesniegts rīcībā Dabas resursu ekonomija un aizsardzība.
Līdz ar to biedrības Darīsim paši padome lēma pārdalīt finansējumu no citām rīcībām, kur tas pilnā apjomā nav pieprasīts, uz 5. rīcību, kur visvairāk iesniegumu.
Vēl padome apstiprināja programmas 1. kārtas projektu saturisko uzraudzības komisiju – tajā darbosies biedrības Darīsim paši koordinatore Santa Lencberga, padomes priekšsēdis Klāvs Svilpe un Eiropas Zivsaimniecības fonda administratīvā vadītāja Dace Strazdiņa.
Vēl biedrības koordinatore S.Lencberga rosināja
izveidot visu triju novadu – Alsungas, Kuldīgas un Skrundas – pārtikas grozus, kas būtu pildīti tikai ar vietējo produkciju. Šādus grozus varētu piedāvāt pircējiem, par tiem taptu informatīvs buklets, kas būtu laba reklāma vietējiem ražotājiem. Groza saturs varētu katru gadu mainīties, tas būtu kā balva par dažādiem sasniegumiem un noderētu arī kā ciemakukulis, braucot pie sadarbības partneriem citos novados un arī ārzemēs.

Daiga Bitiniece

Jauns projekts Kurzemes NVO

Friday, 25 June 2010

Līdz 30. jūnijam jebkura Kurzemes NVO var pieteikties jaunā projektā. Tā mērķis ir izvērtēt NVO darbību, piešķirot kvalitātes zīmi un piedāvāt bezmaksas konsultācijas un apmācību.

Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs kopā ar sadarbības partneriem Kuldīgā, Liepājā, Brocēnos un Ventspilī no jūnija līdz novembrim īsteno projektu Analīze, apmācības, atbalsts Kurzemes reģiona nevalstiskajām organizācijām. Paredzēts izvērtēt ap 50 organizāciju.
Pieteikt organizāciju izvērtēšanai un mācībām var jebkura Kurzemē reģistrēta NVO, līdz 30. jūnijam pieteikuma anketu nosūtot e-pastā inese.silina@zkcentrs.lv.Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
NVO, kuras būs pieteikušās izvērtēšanas procesam, tiks iekļautas datu bāzē, un tās varēs piedalīties bezmaksas mācībās. Izvērtēšanu no 26. jūlija līdz 10. oktobrim veiks eksperti. Tā ilgs vienu dienu.
Sīkāka informācija par projektu www.zkcentrs.lv sadaļā NVO izvērtēšana, kā arī pie biedrības Darīsim paši! koordinatores Santas Lencbergas, tālr. 29337083.
2. jūlijā gan individuāli, gan mājas lapā www.zkcentrs.lv tiks paziņots, kuras NVO ir apstiprinātas projektā.
To īsteno Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs sadarbībā ar Ventspils reģiona NVO atbalsta centru, nodibinājumu Cemex Iespēju fonds, Kuldīgas biedrību Darīsim paši! un biedrību Liepājas jaunie vanagi.
Tas tiek īstenots grantu shēmā Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas atbalsta programma 2010, to finansē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Atbalsta Kurzemes plānošanas reģions. Projektu vada Ieva Zeiferte.

Cer ierīkot rotaļu laukumus

Tuesday, 25 May 2010

Rumbas pagasta daudzbērnu ģimeņu biedrība kopā ar pagasta pārvaldi iesniegusi programmā LEADER projektu bērnu rotaļu laukumu ierīkošanai trīs lielākajos pagasta centros: Ventas ciemā, Mežvaldē un Novadniekos. Projekta vadītāja Lija Šēle pastāstīja, ka iecerēts ierīkot slidkalniņus, šūpoles, karuseli, ierīces vingrošanai. Vai projekts gūs atbalstu, būs zināms septembrī.

Jau darbi iet vaļā, un liela atsaucība arī turpmāk

Monday, 24 May 2010

Nupat kļuvis zināms, ka 33 projekti par Ls 320 408 iesniegti 2. kārtai lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam 413. pasākumam Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā (jeb tā saucamajā LEADER programmā).
Bet 1. kārtā finansiālu atbalstu guvušās biedrības jau ķērušās pie darba.

Eiropas nauda tehnoloģijai

Vienu no LEADER atbalstu saņēmušajiem projektiem iesniegusi Kuldīgas mežu īpašnieku apvienība.

„Nopirkām modernus instrumentus”

Stāsta Kuldīgas mežu īpašnieku apvienības vadītājs Aigars Grīnbergs: „Apvienība dibināta 2004. gadā. Pamazām cenšamies iegūt ierīces dažādām mežsaimniecības aktivitātēm, lai varētu palīdzēt gan saviem biedriem, gan jebkuram, kam ir mežs. Esam uzrakstījuši vairākus projektus, pēdējā nosaukums ir Biedrības „Kuldīgas mežu īpašnieku apvienība” attīstības veicināšana. Turamies līdzi tehnoloģiju attīstībai un cenšamies iegādāties modernos instrumentus, piemēram, globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīci, ko izmantosim, lai orientētos mežā, precīzi noteiktu atrašanās vietu, zīmētu kartes, plānotu meža inventarizāciju un taksāciju, iezīmētu stigas un cirsmas. Nauda jau piešķirta, preces nopirktas, tagad kārtojam dokumentāciju, lai varētu iesniegt atskaiti Lauku atbalsta dienestam. Mūsu iegādātā GPS ierīce ļaus strādāt mežā jebkuros laika apstākļos, tā pazīst koku vainagus un caur tiem uztver satelīta signālu. Ar pašu aparātu vien ir par maz – nepieciešama arī atbilstoša datorprogramma, lai varētu zīmēt kartes. Programmu un kartes esam nopirkuši no SIA Jāņa sēta. Būs arī portatīvais dators, lai datu pirmapstrādi varētu veikt jau mežā, protams, labā laikā. Papildus esam nopirkuši biroja mēbeles, lai varētu civilizēti sapulcēties, iepriekš tās bija salasītas no dažādām vietām. Apvienībā ir ap 30 aktīvo biedru, cits atnāk, lai izdevīgāk saņemtu kādu pakalpojumu, cits apvienības darbībā piedalās ilgtermiņā.”

Veicināt kooperāciju

„Uzturam sakarus ar visām aktīvajām mežu īpašnieku apvienībām Latvijā, ļoti paveicies ar Meža īpašnieku biedrību, kas apvieno visus lielākos īpašniekus. Mēģinām kopīgi ieteikt likumu grozījumus, esam izveidojuši darba grupu, kuras mērķis ir attīstīt mežinieku kooperāciju. Skandināvijā tāda darbojas jau gadus simts, arī tuvējās kaimiņvalstīs jau ir iestrādes, bet Latvijā tā līdz šim bijusi atstāta novārtā. Darba grupa tiekas reizi pāris nedēļās, domājam, kas būtu vajadzīgs, lai tā attīstītos arī pie mums, kā šai procesā varētu palīdzēt valsts.
Tepat kaimiņos, Alsungā, veidojas meža īpašnieku kooperatīvs, tā iniciators ir novada domes priekšsēdis Grigorijs Rozentāls, kurš arī ir mūsu darba grupā. Jūnijā esam ieplānojuši doties lūkot skandināvu pieredzi.”

Juris Lipsnis

*****
Beidzot būs silti un mājīgi

Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) Kuldīgas reģionālās biedrības mājvietā Piltenes ielā 20 – 1 jau kopš aprīļa notiek remonts, jo atbalstīts šīs nevalstiskās organizācijas iesniegtais projekts Biedrības pakalpojumu sniegšanas apstākļu uzlabošana.
„Mums te bija ļoti auksti – vai ziema, vai vasara. Zem mūsu telpām ir pagrabs, kur vienmēr sakrājies ūdens, un no turienes nāca drēgnums. Remontēts nebija, kopš māja uzcelta. Tagad tiek siltinātas grīdas, sienas, nomainīti visi logi, pārvilkta elektroinstalācija. Kādreiz te bija trīsistabu dzīvoklis, no kura esam izveidojuši zāli un darbistabu. Mazliet plašāka būs tualete, kur ievietosim izlietni,” stāsta un rāda projekta iesniedzēja un surdotulkotāja Žanete Škapare. Remonta laikā organizācija atradusi mājvietu Dzirnavu ielā 9 līdzās Kuldīgas sociālajam dienestam.
Šis projekts ļaus ne vien uzturēties daudz patīkamākās un omulīgākās telpās, bet arī ieviest jaunu pakalpojumu veidu – datormācību. Stāsta Žanete: „Līdz šim mēs sniedzām zīmju valodas tulka un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bet tagad mums būs datormācība zīmju valodā. Tie, kuri gribēs iemācīties strādāt ar datoru, internetā izmantot banku pakalpojumus u.tml., varēs nākt mācīties. Pirksim jaunu datoru, būs jauni krēsli.” Projektam vajadzīgs ap Ls 8500, bet 10% līdzfinansējuma piešķīrusi LNS.
Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts līdz 10. augustam, bet Žanete ir optimistiska un cer, ka biedrībai izdosies savās mājās atgriezties jau agrāk.
Kuldīgas reģionālajā biedrībā ir 65 cilvēki, un drīz iestāsies vēl divi. Vismaz reizi mēnesī organizācijā notiek pasākumi. Tuvākais ir brauciens šīs nedēļas nogalē uz Latvijas Nedzirdīgo savienības 90. gadadienas pasākumu Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur kuldīdznieki rādīs dejotprasmi.

Iveta Grīniņa

*****
Pacientu veselībai un ērtībām

Biedrības Savējie savējiem valdes priekšsēde Līga Vaļģe teic – aicinām dzīvot veselīgi, lai mazāk nepieciešams ārsta padoms, bet projekta līdzekļus ieguldīsim, lai pilnveidotu Kuldīgas veselības centra infrastruktūru.

Pirks iekārtas un mēbeles

Projekts Tehniskā aprīkojuma iegāde un infrastruktūras izveide pakalpojumu dažādošanai un pieejamībai ieguvis nepilnus 11 tūkstošus latu, tos izmantos trīs mērķiem: semināra telpas tehniskajām ierīcēm, psihologa kabineta iekārtošanai un uzbrauktuves izbūvei. Veselības centra otrajā stāvā jau labu laiku ierīkota mājīga semināru telpa, kam nepieciešamas īpašas iekārtas. „Gādāsim ekrānu, datorprojektoru un tāfeli, tad bez bēdām paši varēsim rīkot seminārus vai izīrēt telpas,” stāsta L.Vaļģe. Centra pirmajā stāvā tikšot remontēts un apmēbelēts psihologa kabinets. Visu pavasari notikusi spraiga e-sarakste ar vācu firmu, lai iegādātos speciālas figūriņas, kas nepieciešamas smilšu spēļu terapijas nodarbībām. Izrādās, tieši smilšu kastē speciālista vadībā varot nonākt pie savas dzīves problēmu risinājuma. Ļoti piemērota smilšu terapija esot bērniem.

„Lai omulīgāk uzgaidāmajā telpā”

Veselības centra sētas pusē tapšot uzbrauktuve, kas ļaus cilvēkiem ratiņkrēslos bez traucēkļiem apmeklēt speciālistu, izmantot citas centra piedāvātās iespējas. Vēl kāds sapnis – iegādāties televizoru, ko novietot uzgaidāmajā telpā, lai radītu iespējami omulīgāku gaisotni. Esot sakrājušies vizuālie materiāli par Kuldīgu, ļoti jauki Inta Folkmaņa putnu dziesmu ieraksti.
„Plānu netrūkst, drīzāk laika, lai visu paspētu. Apsveru iespējas, kā turpmāk rast finansējumu dažādu specifisku grupu nodarbībām. Tā varētu būt mākslas terapija, grūtnieču joga vai vēl kas līdzīgs,” nākotni ieskicē L.Vaļģe.

Vija Zariņa

*****
Jāievēro noteikta kārtība

Iesniegtos projektus vērtēs vietējās rīcības grupas (VRG) biedrības Darīsim paši! izveidota komisija (5 cilvēki + 1 rezervists, kurš aizvietos pamatsastāva komisijas locekli, kad tas varētu būt ieinteresētā persona).
Komisijai izvērtēšana jāveic mēneša laikā. Pēc tam projektu saraksts kopā ar atzinumiem un projekti ar dokumentiem tiks nodoti Lauku atbalsta dienestam (LAD), kas tos izvērtēs piecu mēnešu laikā.
Ja kādā rīcībā nav iesniegts neviens projekts (vai iesniegti par mazāku summu, kāda tai piešķirta), VRG piecās dienās atlikušo finansējuma daļu drīkst pārcelt uz citu rīcību, kurā ir iesniegti projekti par lielāku summu nekā pieejamais atbalsts.
Taču pārceltais finansējums nedrīkst pārsniegt kopējo visā periodā attiecīgajā rīcībā apstiprināto. LAD vērtētāji par konkursa rezultātiem informēs katru pretendentu atsevišķi, nosūtot lēmumu pa pastu.

Vai dzīvē ir kā projektā

Noslēdzoties šai 2. kārtas procedūrai, komisija sāks darbu pie iepriekšējās kārtas atbalstu saņēmušo projektu saturiskās uzraudzības (tiks pārbaudīta izpildes atbilstība plānotajam) un sagatavos pārskatu par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas rezultātiem.
Tiem, kuri saņēmuši atbalstu 1. kārtā, 10 darbdienās pēc pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas LAD biedrībai Darīsim paši! jāiesniedz: * pārskats par projekta rezultātiem; * pārskats par saimnieciskās darbības rādītājiem.
(Bet, sākot ar nākamo gadu, atbalsta saņēmējam līdz 30. martam piecus gadus VRG jāsniedz pārskats par saimnieciskās darbības rādītājiem par iepriekšējo kalendāro gadu.)

Zivsaimniecības nauda

Sadarbībā ar Kuldīgas, Skrundas, Alsungas novada pašvaldībām notiek karšu saskaņošana un to projektu teritoriju nošķiršana, kurās tiks realizēta stratēģijas aktivitāte Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība. Saskaņā ar MK noteikumu nr. 515 9.8. punktu, teritorijās, kur pašvaldība plāno īstenot šo aktivitāti, tai nevar būt piešķirts vai tā nevar pieprasīt atbalstu no lauku attīstības programmas pasākuma Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem.
Aktivitātē Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība atbalstīs: pašvaldības ceļu būvniecību vai rekonstrukciju; vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecību vai rekonstrukciju, tai skaitā pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem; teritorijas labiekārtošanu.
Te atbalsts būs pieejams pašvaldībām (75%), komersantiem (50%), biedrībām vai nodibinājumiem (90%).

Santa Lencberga, biedrības „Darīsim paši!” koordinatore

Gaida LEADER projektus

Saturday, 15 May 2010

Vēl var pagūt iesniegt projektus 2. kārtai ELFLA Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumam Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā. Tā saucamo LEADER projektu iesniegšanas gala termiņš ir 17. maijs 17.00. Tie iesniedzami Kuldīgā, Liepājas ielā 37 ( 3. stāvā). Līdz ceturtdienas vakaram bija saņemti trīs projekti no trim biedrībām.

No idejas līdz projektam, no projekta līdz veikumam

Monday, 29 March 2010

Lauku attīstības programmas pasākumā Vietējās attīstības stratēģijas (2007. – 2013. gadam) jeb tā saucamajā LEADER pieejā no 20 biedrības Darīsim paši izvērtētajiem un Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegtajiem projektiem atbalstu guvuši desmit (9 noraidīti, viens atsaukts).
Šoreiz iepazīsimies ar tiem, ar kuriem LAD jau noslēdzis līgumu.

Par Līdera naudu remontēs pili

Alsungas biedrība Zvirdzezers par programmā iegūto naudu remontēs divas telpas Alsungas pilī. Vasarā tur būs tūrisma informācijas centrs, bet ziemā notiks biedrības rīkotie pasākumi.

„Pašām tādas naudas nebija”

Stāsta biedrības valdes priekšsēde Sarmīte Rozgale: „Zvirgzdezers ir interešu klubiņš, kas darbojas nu jau piekto sezonu. Agrāk rīkojām savus pasākumus mūsu dalībnieču mājās, bet pamazām radās doma, ka vajadzētu pastāvīgas telpas. Alsungas novada dome mums tās iznomāja pils dienvidrietumu tornī un dienvidu korpusā. Iepriekš tās tika izmantotas zemessargu un jaunsargu mācībām, ilgu laiku stāvēja tukšas un šobrīd ir sliktā stāvoklī. Nepieciešams remonts, kam vajadzēs daudz naudas. Biedrībai tādu līdzekļu nav, tāpēc nolēmām rakstīt projektu lauku attīstības programmai. Kopā remonts izmaksās Ls 14 000, no šīs summas 10% jeb Ls 1400 ir pašvaldības līdzfinansējums. Esam iecerējušas torņa telpā iekārtot tūrisma informācijas centru, kur vasarā varēs uzturēties gids, šeit būs arī informatīvie bukleti un ekspozīcija par pils kompleksa vēsturi. Bet rudenī un ziemā pilī rīkosim savus pasākumus – biedrības saieti notiek no oktobra līdz aprīlim. Rīkojam gan saviesīgus, gan izglītojošus pasākumus, aicinām interesantus cilvēkus, dažādu profesiju speciālistus, kuri dalās zināšanās un pieredzē. Labprāt atļausim mūsu biedrības telpas izmantot arī citām sabiedriskajām organizācijām.”

Jāpabeidz līdz augustam

„Viss, ko esam iecerējušas paveikt, ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Paredzēts nomainīt logus, jaunos izgatavojot saskaņā ar izpētes materiāliem analogus vēsturiskajiem. Tiks restaurētas vienas durvis, bet pārējās nāksies izgatavot no jauna, protams, analogas senajām, izmantojot vecos, skaistos apkalumus, rokturus un eņģes. Grīdas tiks slīpētas, bojātās vietas atjaunosim. Pārkrāsosim sienas (tās nešpaktelēsim, jo senajām sienām, mūsuprāt, nav jābūt gludām), nomainīsim elektroinstalāciju, centīsimies sameklēt piemērotus gaismekļus. Apkurei apaļajā torņa zālē izmantosim krāsniņu Jotul, bet priekštelpā restaurēsim seno kamīnkrāsni – šim mērķim 2000 latu biedrībai piešķīra Valsts kultūrkapitāla fonds. Tā gan ir tikai puse no nepieciešamās summas, bet neko darīt – labi, ka vismaz pirmo kārtu varēsim paveikt.
Sākumā bija iecerēts, ka remontēs vietējais būvuzņēmums Birojs MK, kas iepriekš veica torņa ārpuses apdari, bet, kad bija jāslēdz līgums, mums vairs neizdevās ar to sazināties. Nācās meklēt citu uzņēmumu, un tagad ir sagatavots līgums ar SIA Kurzemes ligzda. Kad to noslēgsim, Lauku atbalsta dienests 60 dienās izskatīs celtnieku iesniegtos priekšapmaksas dokumentus. Ceram, ka jūnijā remonts varēs sākties, jo projekta beigu termiņš ir 7. augusts. Savukārt kamīnu sāks restaurēt jau maija sākumā.”
Juris Lipsnis

Datorklase, kas piebrauks klāt

Biedrība Mobilais izglītības centrs plāno iedzīvotājiem piedāvāt iespēju apgūt datorzinības tuvāk viņu dzīvesvietai.
Biedrības pārstāve Ināra Oļena skaidro: „Iecere radās, redzot situāciju, kāda izveidojusies Kuldīgas novadā un arī citur – ir daudz cilvēku, kuriem būtu vajadzība apgūt datorzinību prasmes. Arvien mazāk ir iedzīvotāju, kuriem pietiek līdzekļu, lai aizbrauktu uz kursiem Kuldīgā. Mēs esam iegādājušies datortehniku, ko būs iespējams nogādāt katrā pašvaldībā, kur tiks organizēti datorzinību kursi un veidota mācību grupa.”
Ja kādam uzņēmumam vai iestādei būs nepieciešama tehnika kursu rīkošanai, biedrība varēšot aizbraukt un noorganizēt darbiniekiem mācības. „Tas nav saistīts tikai ar datorzinībām. Šī prasme ir nepieciešama jebkurā jomā, tāpēc piedāvāsim pārvietojamo datorklasi arī citiem kursiem, piemēram, grāmatvedības vai valodu apguvei.” I. Oļena uzsver, ka šī projekta nauda tiks tērēta tehnikai: 13 pārnēsājamajiem datoriem, darba stacijai, ekrānam, projektoram, printerim, datorsomām. Lai nodrošinātu transportu un citas aktivitātes, kas saistītas ar kursu organizēšanu, biedrība sagatavojusi nākamo projektu. Sākotnēji domāts darboties Kuldīgas novadā, bet interesi par iespēju saņemt šo pakalpojumu izteicis arī Skrundas un Alsungas novads.

Bērniņu attīstībai

Kuldīgas sabiedriskā organizācija Mamma mammai fonds saņēmusi atbalstu Montesori kabineta ierīkošanai un didaktisko materiālu iegādei.
Fonda pārstāve Inga Mālniece apmeklē 15 mēnešu Montesori pedagoģijas kursus Rīgā, Montesori bērnu mājā. Tos beidzot, viņa būs sertificēta pedagoģe un varēs strādāt ar šo metodi. Jau agrāk to apguvusi logopēde Inta Laķe, kas arī solījusi iesaistīties fonda projektā.
„Montesori ir alternatīvās mācīšanas metode, nodarbības, kurās bērnos tiek ielikti stingri pamati tālākajai attīstībai. Bērns attīstās sev pieņemamā tempā un veidā. Metode ir ļoti laba, gan lai talantīgiem bērniem veicinātu viņu spēju pilnveidošanu, gan lai palīdzētu attīstīties bērniņiem ar redzes, dzirdes, kustību un valodas traucējumiem. Šī metode dod iespēju bez medicīniskās iejaukšanās dabiskā ceļā veicināt bērna attīstību. Nodarbību pamatā ir īpaši didaktiski materiāli. Ar tiem darbojoties, bērns pats konstatē kļūdas, tās labo, darbojas tā, kā viņam ir ērtāk, savā attīstības posmā pats izvēlas to, kas viņu interesē. Montesori metodē tiek ņemtas vērā šīs individuālās īpatnības,” skaidro I.Mālniece.
Montesori kabinetā būs paklāji, galds, didaktiskie materiāli un plaukti. Nodarbībām vecāki varēs pieteikt bērniņus no dzimšanas līdz sešiem gadiem. Nodarbības būs par maksu, bet tiek domāts par to, lai arī maznodrošināto ģimeņu bērni varētu tās apmeklēt. „No trūcīgajām ģimenēm prasīsim simbolisku samaksu. Ja redzēsim, ka bērniņam ļoti vajadzīgas šīs nodarbības, centīsimies darīt visu, lai viņš tās saņemtu,” uzsver Inga. Projekts jāīsteno līdz šī gada 11. novembrim. Inga lēš, ka naudu fonds varētu saņemt vasaras beigās, rudenī viņa beigs kursus. Ja viss gludi virzīsies uz priekšu, kabinets varētu tikt atklāts septembrī.
Iveta Grīniņa

Pilnveidos alternatīvo aprūpi

Skrundas novada dome bija vienīgā pašvaldība, kura pieteicās tā lauku attīstības programmas 1. kārtā un Lauku atbalsta dienestā iesniedza projektu, lai varētu iekārtot divus alternatīvās aprūpes centrus.

Pakļauts vērienīgiem pasākumiem

Kā stāsta projekta vadītāja Kristīne Vērdiņa, pašvaldībām nosacījumi nebija izdevīgi, jo papildus 25% privātajam finansējumam jāpieskaita 21% pievienotās vērtības nodokļa no neattiecināmajām izmaksām, un tas esot diezgan smags slogs. Projekta kopējā tāme ir 6070 latu, no tiem publiskais finansējums – Ls 4551. „Tomēr domei tā bija iespēja, lai atjaunotās ēkas nestāvētu tukšas, bet varētu veikt savus uzdevumus,” teic speciāliste. „Būtībā iekārtojuma iegāde pakārtota diviem citiem vērienīgiem projektiem, par kuriem jau noslēgts līgums ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru.”

Apvienoja pašvaldības un ieceres

Iniciatīva alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai novadā radās vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas. Nīkrāces pagasta padome izstrādāja projektu, lai pārbūvētu ēku Dzeldā un pielāgotu to dienas centram cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt Skrundas novada dome šajā pašā atbalsta programmā pieteica Kalēju ielas 4. nama jeb bijušā pansionāta renovāciju, lai iekārtotu tajā sociālās aprūpes centru. Pēc pašvaldību apvienošanas par abu projektu īstenotāju kļuva Skrundas novada dome. Katrs pasākums izmaksā vairāk nekā 200 tūkstošus latu, bet tajos iekļauta tikai ēku pārbūve, tāpēc skrundenieki izmantoja LEADER piedāvājumu.

Izglītībai un dzīves kvalitātei

K.Vērdiņa stāsta, ka mērķauditorija abos centros būs atšķirīga. Nīkrācē alternatīvās aprūpes pakalpojumi domāti cilvēkiem ar invaliditāti, bet Skrundā tie būs pieejami plašākai publikai: gan slimajiem, gan vienkārši nespējīgajiem, arī veselajiem, kas nonākuši krīzes situācijā, tāpat vecums nebūs ierobežots. Projektā paredzēts iegādāties gultas, krēslus, galdus un citas mēbeles, veļu, traukus, telpu uzkopšanas inventāru un citus līdzekļus saimnieciskām vajadzībām, lai abi centri varētu darboties. Būs arī datori un biroja tehnika, jo pakalpojumu mērķis ir nevis primāra sociālā aprūpe, bet izglītošana, attīstības veicināšana un dzīves kvalitātes pilnveidošana.

Bez interneta neiztikt

„Tie būs dienas centri, kuros cilvēki mācās, kopīgi meklē iespējas sevi realizēt. Šodien bez interneta nevar iztikt, tāpēc mācīsim, kā izmantot tehnoloģijas,” tā speciāliste. Arī skrundenieki projektu paredzējuši īstenot līdz 31. augustam, taču no jau minētās būvniecības gaitas atkarīgs, kad alternatīvās aprūpes centri Skrundā un Nīkrācē reāli sāks darboties. K.Vērdiņa pieļauj, ka tas var notikt jau vasarā.
Daina Tāfelberga

Materiāls tapis sadarbībā ar biedrību Darīsim paši.

Mazpulks – iespēja redzēt pasauli

Monday, 01 March 2010

Kuldīgas Centra vidusskolas Snēpeles filiālē viens no projektu nedēļas pasākumiem bija mazpulka dalībnieku atskaite par redzēto tālās zemēs. Šajā mācību gadā aktivitāte ir liela, darbojas 24 bērni. Tas liecina, ka skolēniem organizācijā ir interesanti.

Grib darboties kopā

Mazpulka vadītāja Dace Pušīlova atzīst, ka Snēpeles skolā organizācijā vēlas iesaistīties daudz skolēnu, taču darba formas ir mainījušās. Bērniem vairs nešķiet interesanti audzēt bietes vai kopt trušus. Viņiem labāk patīk darboties kopā ar citiem. „Mēģinām realizēt grupas projektus, piemēram, iekārtojām atpūtas istabu skolā,” saka D.Pušīlova. Mazpulks īstenojis divus lielus LEADER projektus.
Vadītājas darba samaksai naudu piešķīrusi novada dome. Tā kā organizācijā darbojas bērni no 2. līdz 9. klasei, aktivitātes ir dažādas, lai atbilstu bērnu vecumam. Piemēram, šobrīd mazajiem ir šūšanas nodarbības, lielākie darina putnu būrīšus. Pirms pāris nedēļām notika akcija Palīdzēsim meža zvēriņiem. Bērni no mājām atnesa ābolus, burkānus un sienu, tas viss ar ragaviņām tika nogādāts mežā. Mazpulka tikšanās paredzētas trešdienās un ceturtdienās, taču pasākumi notiek arī citā laikā. „Šogad dalībnieku uzdevums būs audzēt bietes. Iepriekš zināmi arī galvenie valsts pasākumi – konferences un sporta spēles, novada mazpulku saiets,” skaidro Dace.

Norvēģija, Bulgārija, Amerika

Pagājušajā gadā vairākiem Snēpeles jauniešiem bija iespēja doties uz pasākumiem ārzemēs.
„Vasarā Elīza Zeidaka brauca uz starptautisku semināru un nometni Norvēģijā, Elīna Bulava un Ainis Pētersons uz Bulgāriju, bet Annija Segliņa un Aivis Sīlis devās uz mazpulku nometni tepat Latvijā.
Laura Gricenko un Kirils Romanovs viesojās Amerikā skolēnu apmaiņas programmā. Tā nebija saistīta ar mazpulku, taču abi ir organizācijas dalībnieki. Bērni tur dzīvoja mēnesi. Ir iecerēts, ka amerikāņi brauks pie mums,” saka vadītāja. Šovasar ir iespēja nedēļu piedalīties nometnē kopā ar īriem Siguldā, tai turpinājums būs skolēnu apmaiņas programma.
D.Pušīlova atzīst, ka cenšas darīt visu, lai snēpelniekiem būtu vairāk iespēju kaut kur aizbraukt un gūt jaunus iespaidus: „Šobrīd rakstu projektu, kas paredzēts diviem gadiem un kurā būs piecu valstu – Latvijas, Maķedonijas, Rumānijas, Zviedrijas un Turcijas sadarbība. Gribas, lai bērni kaut kur tiek un kaut ko redz.”

Kā turēties pie mundra prāta

Saturday, 23 January 2010

Pagājušajās nedēļās vismaz pāris reižu pārliecinājos par tēzi – ja vien pats gribi, tad vari atrast, ko darīt, kā atpūsties, kā nebūt vientuļam. Un nav būtiskas nozīmes vecumam un bieži vien arī naudai. Vārdu savienojums kultūra un sports, ja to uztver kā brīvā laika pavadīšanu (nevis profesionālu nodarbošanos), spītējot krīzei, joprojām ir dzīvotspējīgs. Arī pašvaldību joprojām, kaut mazāk, bet finansiāli atbalstīts.
Sportošana. Nemaz nerunājot par bumbu spēlēm, nupat Kuldīgā notika pirmās ātrslidošanas sacensības, ar entuziastu atbalstu – hokejs, tautas slēpojums utt. Tie, kas paši nav uz slidām droši, var būt aktīvi līdzjutēji. Piekrītot, ka sportošanai – arī tautas grupā – bez vingruma vajag vismaz piemērotus apavus un arī inventāru, kultūras baudīšanai vai paša līdzdalībai šai procesā gan vajag vien laiku un gribēšanu.
Tātad kultūras pasākumi. Šķiet, ļaudis to spēj novērtēt – ja kultūras centrā ir labs kino, tad jāmeklē papildu krēsli; uz teātra izrādēm biļetes laikus nopirkt lūdz pat saldenieki. Pagastos notiek dziesmas manai paaudzei, popielas, dejošanas konkursi, tiek spēlēts teātris vai vismaz organizēti teatralizēti, jautri pasākumi.
Mūsu novados aktīvi darbojas dažādu konfesiju draudzes, bet par Kuldīgas pensionāru kluba Rumbiņa aktivitātēm jau klīst leģendas!
Tiesa, saka arī to, ka grūti tam, kas nekad nekur nav iesaistījies, piebiedroties tradīcijām bagāta kluba/biedrības pulkam. Te nu varētu izsludināt akciju – nāc pats un paņem līdzi savu vientuļo kaimiņu!
Arī biedrības, kas rakstījušas projektus LEADER programmai, pagājušpiektdien tiekoties, paveikto un vēl darāmo skatīja kontekstā ar labumu iespējami lielākai sabiedrības daļai. Tā izskanēja ideja noorganizēt Kuldīgā Kurzemes keramikas dienas. Bet dažviet jau viss notiek – arī Kurzemnieks ne reizi vien rakstījis par darbīgajām Turlavas rokdarbniecēm, savukārt Vārmē sievietes nāk kopā pavingrot, bet kāda kabilnieku kompānija, piemēram, regulāri brauc uz baseinu. Ik pa laikam kopā pulcējas bioloģisko lauksaimnieku biedrība, bet salonā Pie Aivas var pieteikties tie, kas vēlas iemācīties apgleznot zīdu. Tie tikai daži piemēri. Tiesa – nekas nenotiek pats no sevis, bet vien tad, ja īstajā vietā ir īstais cilvēks, kas ne vien pats atrod veidu, kā mācīties, atpūsties, izklaidēties, bet kas prot citus iesaistīt.

Daiga Bitiniece, tālr. 63350567, daiga.bitiniece@kurzemnieks.lv

Biedrībām – 14 000 latu

Monday, 18 January 2010

Šogad Kuldīgas novada dome varēs sabiedriskās organizācijas atbalstīt ar 14 tūkstošiem latu.
Summa, ko lūgušas biedrības, gan bijusi divreiz lielāka – pāri par 27 tūkstošiem. Katra pa 400 latiem saņems Kuldīgas daudzbērnu ģimeņu biedrība Šūpulītis, pensionāru apvienība Rumbiņa, invalīdi Kuldīgas rajona biedrībā un arī organizācijā Tu vari. 300 latu atvēlēts biedrībām Saules sala, Savējie savējiem un Latvijas Nedzirdīgo savienības Kuldīgas nodaļai, savukārt 200 latu – neredzīgo, diabēta, multiplās sklerozes pacientu un politiski represēto organizācijai. Pa 100 latiem saņems Daugavas vanagi un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība.
Vairākām organizācijām piešķirta nauda līdzdalībai dažādos projektos un citām vajadzībām. Ls 2400 tiks diakonijas centra nodarbībām ar sociālā riska ģimeņu bērniem, Ls 2380 – invalīdu biedrībai Tu vari (transportam, darba devēja sociālajam nodoklim nodarbinātības projektā u.c. nolūkiem), līdzīgi šādam nodoklim 450 latu atvēlēts Latvijas Neredzīgo biedrības Kuldīgas nodaļai. Rumbiņas telpu apsildei paredzēti Ls 2000. Biedrības Saules sala dienas centrs atkarīgajiem saņems 1690 latu komunālajiem maksājumiem un 720 latu t.s. pusceļa mājai Īvandē. Kā atbalsts programmas LEADER projektos 660 latu piešķirts nodibinājumam Mamma mammai fonds, bet 359 lati – biedrībai Melise K.

Dina Poriņa

Psihologi aicina sadarboties

Thursday, 22 October 2009

„Biedrību izveidojām, lai strādātu kopā, sniegtu viens otram atbalstu, piepulcinātu citus speciālistus, piemēram, logopēdu, speciālo pedagogu,” tā par jaunizveidoto Kuldīgas psihologu praksi stāsta Ilze Sedliņa. Biedrībā pagaidām apvienojušās astoņas speciālistes, bet šī kopa ir atvērta un labprāt savā pulciņā ņems arī citus kolēģus no kaimiņu novadiem.
„Gatavojot projektu LEADER konkursam, aprēķinājām un secinājām, ka 57% novada bērnu nav pieejami psihologa pakalpojumi. Izveidojot šādu biedrību, mums ir iespēja piesaistīt Eiropas finansējumu, un arī valsts laiku pa laikam piedāvā programmas, kurās biedrības var startēt,” stāsta Gita Veisa.
„Šeit varam, piemēram, bērnam diagnosticēt problēmas, tālāk nodot vai nu speciālajam pedagogam vai logopēdam, strādāt komandā. Mēs palīdzēsim bērniem iesaistīties pirmsskolas izglītības iestādē un arī sagatavoties 1. klasītei,” uzsver speciālā pedagoģe Inita Embrekte.
Lai gan vairums psihologu strādā skolā, bērni nav vienīgā mērķauditorija. Katra specializējas kādā konkrētā jomā. Turpina G.Veisa: „Krīzē, kas ir gan ekonomiska, gan emocionāla, pieaugušie paliek ārpus iespējamības saņemt šo pakalpojumu, jo tam nav naudas. Taču psihologa palīdzība visvairāk vajadzīga krīzē nonākušajām ģimenēm. Tāpēc mēs meklēsim naudu, lai dotu šo iespēju.”
Šobrīd projektu naudu iekāro daudzi, ir diezgan sīva konkurence.
Psiholoģes cer piesaistīt arī tādus klientus, kuri spēj maksāt, lai attīstītu personību, izzinātu sevi vai uzlabotu attiecības ģimenē.
I.Sedliņa uzsver, ka laba sadarbība psihologiem izveidojusies ar skolām un sociālajiem dienestiem, bet klibo kontakti ar mediķiem: neirologiem, psihiatriem, bērnu ārstiem. Biedrība labprāt sadarbotos ar šiem speciālistiem.
Viņām biedrības telpas (Smilšu ielā 24, 3. stāvā) ir arī prakses vieta. Speciālistes uzsver, ka nav konkurentes, bet gan komanda. „Katra ir specializējusies kādā jomā, turklāt katrs pacients atrod savu speciālistu, jo personiskajam kontaktam ir ļoti būtiska loma,” uzsver G.Veisa. Inese Birģele piebilst, ka arī psihologiem pašiem nepieciešams kolēģu atbalsts. „Katrai profesijai ir savas biedrības un asociācijas, kur tiek runāts par aktualitātēm. Ir kursi, nometnes, grupas, kurās mēs tiekamies un dalāmies pieredzē. Tā mēs viens otru bagātinām.”
Plānots strādāt ar pasaku un mākslas terapiju, sniegt individuālās, ģimeņu, pāru konsultācijas un mediācijas. Šo metodi lieto, kad konflikts samilzis tiktāl, ka puses pat nevar komunicēties. Tad pa vidu stājas neitrāla persona, kura palīdz meklēt kompromisu, ar ko būtu mierā abas puses. Šo metodi var izmantot, ja, piemēram, skolā konflikts samilzis starp skolotāju un skolēnu vai vecākiem. Latvijā mediācija pastāv pāris gadu, un parasti kā vidutāji uzstājas juristi un psihologi.
„Mēs varētu veidot gan pašizaugsmes, gan terapeitiskas grupas, rīkot nodarbības par visdažādākajiem jautājumiem. Ja ir kāds temats, kas interesē skolas, organizācijas, ģimeņu biedrības un pensionāru klubiņus, mēs varam vai nu meklēt vieslektorus vai paši veidot nodarbības,” uzsvēra I.Birģele.

***
Jaunizveidotā domubiedru grupa rīkos seminārus par tematiem, kas varētu interesēt visdažādāko auditoriju. 1. novembrī 17.00 biedrībā ciemosies psihoterapeits individuālpsiholoģijā Samuels Šērers no Šveices. Viņš runās par personību un partnera izvēli. Ieeja par ziedojumu Ls 3. Pieteikties pa tālr. 29738014.

Iveta Grīniņa

Lūko nevalstisko organizāciju pieredzi

Tuesday, 20 October 2009

Kuldīgā viesojās biedrības Liepājas rajona partnerība pārstāvji, lai iepazītu mūspuses sabiedrisko organizāciju pieredzi LEADER projektu īstenošanā.
Liepājnieki tikās ar biedrības Mēs – Pelčiem vadītāju Dagniju Voiku, organizācijas Tu vari pārstāvi Igoru Serdjukovu, kura vadībā izveidota datorklase invalīdiem un jauniešiem, kas ir bez darba. Pārventā viesi iepazinās ar biedrības NeKAC izveidoto ierakstu studiju, par kuras tapšanu pastāstīja Edgars Briška. Ar kuldīdznieku pieredzi iepazīstināja arī vietējās rīcības grupas koordinators Uldis Ante. Tikšanās ar Kuldīgas tūrisma un orientēšanās kluba Taka prezidentu Ingu Pētersonu un valdes locekli Juri Lipsni bija iecerēta Mežvaldē, kur klubs pērn īstenoja vienu no diviem mācību projektiem. Šoreiz gan brauciens uz mežu nenotika – liepājnieki pieteicās pavasarī atbraukt uz seriāla Taciņas sacensībām, lai klātienē izmēģinātu orientēšanās sporta jaukumus. Kluba pārstāvji pastāstīja, ka pēc projekta īstenošanas iegūtas divas jaunas sporta kartes, turklāt papildinājušās arī biedru rindas. Pēcpusdienā tika apskatīta digitālo spēļu istaba Snēpelē, ko iekārtojusi biedrība Latvijas mazpulki.
Braucienu finansēja Latvijas lauku tīkls, bet rīkoja SIA Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs un Lauku tīkla speciāliste Indra Āboliņa.

Tiek vērtēti 20 projekti

Thursday, 01 October 2009

Šobrīd notiek projektu pieteikumu izvērtējums LEADER programmā Lauku ekonomikas dažādošanai un dzīves kvalitātes veicināšanai vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā.
Biedrība Darīsim paši 1. kārtā saņēmusi 20 projektu trīs dažādās aktivitātēs. Tos pašlaik izvērtē deviņi biedrības pārstāvji, raugoties, kā projekta pieteikuma saturs atbilst vietējai attīstības stratēģijai – kā pamatota projekta nepieciešamība, kā tiks iesaistīti vietējie iedzīvotāji, cik projekts inovatīvs, ko ar to paredzēts sasniegt, cik caurskatāmi ir izdevumi, vai tiks radītas jaunas darba vietas u.c. Vērtētāji skatās arī, kā ievēroti administratīvie kritēriji – vai noformēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, vai iesniegti visi dokumenti utt.
Pēc tam tie projekti, kas būs saņēmuši pozitīvu vērtējumu (vairāk nekā pusi iespējamo punktu), tiks nodoti izvētīšanai Lauku atbalsta dienestā. Pieejamais finansējums visās trīs aktivitātēs ir Ls 110336, bet projekti iesniegti par summu, kas ir par 67 tūkstošiem latu lielāka. Darīsim paši koordinators Uldis Ante informē, ka tie, kas neizturēs 1. kārtas pārbaudi, var tikt pilnveidoti un iesniegti nākamajā kārtā vai Eiropas Zivsaimniecības fondā.
Ko tad grasās darīt biedrības? (No visiem 20 pieteikumiem tikai viens saņemts no pašvaldības – Skrundas novada domes, kas vēlas iegūt finansējumu pašvaldības alternatīvās aprūpes centru aprīkojuma iegādei.) Biedrības vēlas uzlabot savu pakalpojumu sniegšanas apstākļus un veicināt to attīstību (piemēram, Latvijas Neredzīgo savienība, jātnieku klubs Montepals, Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Tu vari, Ticiet sev, Zvirgzdezers, Melise K, Kuldīgas novada psihologu prakse, Mēs Pelčiem, Savējie savējiem, Skaistuma studija).
Ir arī jaunu ideju pieteikumi. Tā biedrība Mobilais izglītības centrs vēlas iekārtot mobilo datorklasi, bet Uve iecerējusi doties uz laukiem, lai interneta u.c. pakalpojumus nodrošinātu iedzīvotāju dzīvesvietās. Biedrība Mamma mammai fonds vēlas nodrošināt alternatīvu apmācību maznodrošināto ģimeņu bērniem ar īpašām vajadzībām, izmantojot Montesori metodi. Biedrība Podnieku mantojums grib saglabāt un popularizēt šo arodu, bet Radošo profesiju pārstāvji Kurzemes reģionā – izveidot radošo darbnīcu Rumbas pagastā un veicināt ādas māksliniecisko priekšmetu izgatavošanu. Savukārt Vade mecum domā veicināt tūrisma attīstību Kabilē, bet biedrība K.P.C.J – veicināt amatniecības un lauku produkcijas noietu, organizējot gadatirgus Kuldīgā.
Vairākām biedrībām ir solīts pašvaldības atbalsts.
Ja projektu realizē biedrība, Eiropas nauda tam ir 90%, bet 10% jābūt pašas līdzekļiem vai citam līdzfinansējumam. Ja projektu piesaka pašvaldība, tad tai jāsedz 25% izdevumu (+PVN).

Daiga Bitiniece

Latgalieši lūko Kurzemes pieredzi

Tuesday, 15 September 2009

Ceturtdien Preiļu un Krāslavas ļaudis Kuldīgā novērtēja, ko biedrības un citi aktīvisti paveikuši programmas LEADER projektos. Dienu iepriekš ciemiņi bijuši Saldū.

Citi vēl tikai sāk

Mūspusē sācies jau otrais projektu konkurss, bet latgaliešiem šis būs pirmais mēģinājums, tāpēc viesoties Kurzemē rosinājusi biedrības Preiļu rajona partnerība vadītāja Valija Vaivode, līdzi aicinot Krāslavas kolēģus, un te ieradušies pašvaldību un biedrību pārstāvji, uzņēmēji u.c. interesenti. Pieredzes braucieniem transportu dod Valsts lauku tīkls, skaidro tā sekretariāta speciāliste Latgalē Terēze Brazēviča. Saldus rajona attīstības biedrība (koordinē Sandra Fridrihsone) un Kuldīgas biedrība Darīsim paši (Uldis Ante) rādījusi interesantu veikumu, dalījusies vērtīgās atziņās. „Esmu pārliecināta, ka mūsu cilvēki te aizguvuši kādu ideju katrs sev svarīgā nozarē un nodibinājuši attiecības,” vērtē T.Brazēviča.

Padarītais un jaunas ieceres

Kuldīgas biedrības Darīsim paši piedāvājumā bija stāstījums par to, kā Kurzemes mežu īpašnieku apvienība privāto mežu īpašniekiem māca dabas resursus izmantot ilgtspējīgi, pensionāru apvienība Rumbiņa rādīja, kā iekārtojusi pasākumu zāles skatuvi, Kūrava iepazīstināja ar tradicionālo amatu darbnīcu, Nekomerciālās kultūras attīstības centrs (NeKAC) ciemiņus uzņēma atjaunotajā ēkā, kurā izveidota mēģinājumu telpa un ierakstu studija, biedrība Mēs Pelčiem rādīja bērnu rotaļu istabu.
Iecerētos projektus prezentēja biedrības Radošo profesiju pārstāvji Kurzemes reģionā, Vade mecum un Mamma mammai fonds.
Kuldīgas koordinators U.Ante saka: „Sākt no nulles bez konsultanta droši vien nav viegli, taču pieteikuma anketa kļuvusi precīzāka. Un Eiropas nauda uzliek stingrākas prasības. Taču viss ir relatīvs: šie projekti ir sarežģītāki nekā Nīderlandes fonda atbalstītie, taču Pelčos mums teica, ka, salīdzinot ar dažu labu izglītības projektu, šie ir medusmaize.”

Redzētais iedrošina

Aglonas novada sieviešu klubs Neaizmirstules (darbības veidi: labdarība, mācības, pašapziņas celšana utt.) ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu izremontējis mītnes vietu, iegādājies datortehniku, aicinājis lektorus, guvis pieredzi citos novados. „Preiļos tūlīt atvērsies programma LEADER. Varbūt varam Kurzemē kādu ideju nošpikot. Kāpēc izgudrot divriteni no jauna?” smejas Anita un Inguna.
Preiļu novada Pelēču pagasta kultūras nama vadītāja Maija Brice divas ieceres (baznīcā un sporta centrā) realizējusi ar Nīderlandes fonda KNHM atbalstu. „Tagad mani bīda uzņemties LEADER projektu. Papīru būšana izskatās smaga. Igaunijā valdība šiem projektiem piešķir 100% atbalstu! Latvijā uzņēmējiem – 50%, pašvaldībām – 75%, sabiedriskām organizācijām – 90%. Mums jādomā, kur ņemt pārējo naudu,” bažīgi spriež M.Brice, tomēr pēc Kurzemē redzētā jūtas iedrošināta un secina – Eiropas fondi vēl ir teju vienīgā vieta, kas dod naudu, tāpēc tā jāizmanto.

Dina Poriņa

Fonds mātes un bērna atbalstam

Tuesday, 15 September 2009

Kuldīgā nodibināts fonds Mamma mammai, kura mērķis piesaistīt naudu māmiņu un bērnu sociālajiem projektiem.
Fondu nodibinājušas piecas māmiņas: Bonija Lasmane, Inga Gauja, Inga Mālniece, Inga Sproģe un Santa Hemminga. Tā pirmais uzdevums ir savākt līdzfinansējumu – Ls 900 – projektam, kas iesniegts LEADER programmā un paredz Montesori didaktisko materiālu un palīglīdzekļu iegādi.
„Ar Montesori aprīkojumu esam iecerējušas nodarbības Kuldīgas novada bērniem. Tas ir ļoti nepieciešams pakalpojums vismaz 30 mazuļiem. Fonda mērķis ir iegūt naudu, lai māmiņām par šīm nodarbībām nebūtu jāmaksā,” skaidro B.Lasmane, bet I.Mālniece piebilst: „Nodarbības domātas jebkuram bērnam no apmēram divu līdz septiņu gadu vecumam attīstības veicināšanai.”
B.Lasmane uzsver, ka fonda dibināšanas ideja radusies no citas – mantu maiņas punkta ieceres: „Latvijā sākās dižķibele, un pirmā doma bija veidot mantu maiņas punktu un māmiņu pašpalīdzības kustību. Nolēmām neveidot biedrību, jo Kuldīgā ļoti labi darbojas ģimenes atbalsta centrs un māmiņu klubs, nav jēgas veidot kaut ko līdzīgu un atņemt aktīvās māmiņas. Radās doma par fondu. Mūsu tālākais mērķis ir Kuldīgā izveidot ēku mammu pašpalīdzības un atbalsta centram, kur māmiņas ar bērniem varētu atnākt, pasēdēt pie interneta un sameklēt darbu, kur bērni būtu pieskatīti, kamēr māmiņas klausās lekcijas vai nokārto kādas darīšanas.
Šobrīd nevienam nav naudas, lai samaksātu par izdevumiem, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu vai kādu sociālu ideju, kaut vai to pašu mantu maiņas punktu. Mūsu fonds varētu šādas sociālās idejas atbalstīt. Mēs ļoti labi saprotam, ka darba tirgū nekad nebūsim līdzvērtīgas vīriešiem vai sievietēm bez bērniem.” Fonda mērķis ir veicināt māmiņu sociālo aktivitāti, attīstīt ģimeņu pašpalīdzības kustību, izveidot labvēlīgu vidi zīdīšanas veicināšanai. Šogad iecerēts fondā piesaistīt naudu Montesori pedagoģijas speciālistu izglītošanai, zīdīšanas konsultanta aktivitāšu izdevumiem, kā arī jau minētā mantu maiņas punkta izveidošanai.
B.Lasmane uzsver, ka jebkurš iedzīvotājs, biedrība vai organizācija var fondam ziedot naudu, nākt ar savām idejām: „Ja kāds grib aktīvi darboties, tad var doties uz Kuldīgas bērnu un ģimeņu atbalsta centru Dzirnavu ielā 9.”

Iveta Grīniņa

Eiropa atbalsta sociālo aprūpi Skrundas novadā

Thursday, 10 September 2009

Skrundas novada pašvaldība noslēgusi līgumus par diviem vērienīgiem projektiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai.

Dažādai auditorijai

Domes attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte pastāstīja, ka viens projekts tiks īstenots Skrundā. Tajā paredzēta Kalēju ielas 4. nama jeb bijušā pansionāta renovācija, lai to pārveidotu par sociālās aprūpes centru. Iecerētās iestādes mērķauditorija būs ļoti plaša: gan slimi, gan nespējīgi dažāda vecuma ļaudis, arī bērni un jaunieši. Ja vajadzēs, centrā palīdzību varēs saņemt arī ģimenes krīzes situācijās. Šobrīd tādas iespējas nav, jo sociālajam dienestam nav atbilstošu telpu, kur īslaicīgi dot pajumti un psiholoģisku atbalstu sievietēm ar maziem bērniem, kas palikušas bez mājām.
Savukārt otrs projekts paredz pārbūvēt ēku Dzeldas centrā Nīkrāces pagastā un pielāgot to dienas centra uzdevumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Katra pasākuma tāme ir vairāk nekā 200 tūkstoši latu, no tiem 16% finansē valsts un pašvaldība. Dome tikko pieteikusies arī LEADER programmā, lai iegūtu naudu mazvērtīgā inventāra iegādei topošajam sociālās aprūpes centram Skrundā.
„Pārbūve varēs sākties drīzumā, jo līgumā noteikts, ka abi projekti jārealizē līdz nākamā gada septembrim,” piebilst Z.Eglīte.

Labvēlība mūsējiem

Līgumus slēdza Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Kopumā no gandrīz 60 iesniegtajiem atbalstīti tika 16 līdzīgi projekti, tai skaitā gan vispārējās sociālās aprūpes veicināšanai, gan personu ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma ļaužu nodrošināšanai, gan sociālo prasmju, bērnu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšanai. Īstenojot apstiprinātos projektus, tiks uzlabota alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība gandrīz 5000 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir bērni (4 %), pensijas vecuma personas (3 %) un personas ar funkcionāliem traucējumiem (18%). Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir gandrīz trīs miljoni latu.
VRAA informē, ka visu piecu plānošanas reģionu projektu iesniedzēji ir bijuši vienlīdz aktīvi iesniegumu sagatavošanā. Kurzemē vēl atbalstīts pa vienam projektam Talsu, Saldus un Grobiņas novadā.

Daina Tāfelberga

Muzejs meklē vadītāju

Thursday, 10 September 2009

Alsungas novada dome izsludinājusi konkursu muzeja vadītāja amatam. Tiek meklēts cilvēks ar angļu valodas zināšanām, pieredzi projektu rakstīšanā un labām komunikācijas spējām.
Tas tiek darīts, lai aktivizētu muzeja darbību, iesaistot šajā procesā arī Alsungas pili. Nākamgad iecerēts pils kompleksu atvērt apskatei, tādēļ nepieciešams cilvēks, kas strādātu ar tūristiem un spētu sarīkot dažādus pasākumus. Muzeja vadītājam būs jāraksta arī projekti, lai piesaistītu naudu gan muzejam, gan pils sakārtošanai. „Šis ir labs brīdis, jo drīzumā sagaidāma suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO nemateriālās kultūras aizsargājamo vērtību sarakstā, tādēļ jādomā par tūrisma potenciāla palielināšanu,” skaidro domes priekšsēdis Grigorijs Rozentāls. „Šim procesam sagaidāmas arī dažādas blakus iespējas – uzņēmēji varēs paplašināt pakalpojumu jomu, sākt suvenīru ražošanu.”
Dome nolēmusi piešķirt Ls 1400 biedrībai Zvirgzdezers. Biedrība no pašvaldības nomā telpas Alsungas pils dienvidrietumu tornī un vēlas to remontēt. Lai iegūtu līdzekļus, iesniegts pieteikums projektu konkursam LEADER+ , no kurienes varētu saņemt Ls 14000. Pēc deputātu domām, tā ir laba iespēja izremontēt pašvaldībai piederošas telpas, ieguldot tikai nelielu daļu jeb 10% nepieciešamās naudas. Torņa telpas būs publiski pieejamas. Iespējams, ka tad, kad nenotiek biedrības pasākumi, tur varētu uzturēties gids un pārdot suvenīrus, vienlaikus informējot apmeklētājus par dažādām iespējām, ko piedāvā Alsunga un apkārtne.
Šobrīd sākusies torņa jumta labošana. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šim nolūkam piešķīrusi 2000 latu.

Juris Lipsnis

Laiks iesniegt projektus

Thursday, 16 July 2009

Biedrība Darīsim paši! izsludinājusi projektu iesniegumu pieņemšanu 1. kārtai Lauku attīstības programmas pasākumam Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā. Tā ir tā saucamā LEADER pieejas programma. Projektus pieņems no 7. augusta līdz 7. septembrim. Kopējais finansējums Ls 115 850,74. Iesnieguma veidlapa – www.lad.gov.lv. Iesniegumi jāiesniedz biedrības Darīsim paši! birojā Liepājas ielā 37. Otrdien Kuldīgā notika mācības par projektu vērtēšanu trijām biedrībām – no Liepājas, Saldus un Kuldīgas, tās vadīja vietējās rīcības grupas koordinators Uldis Ante. Semināri par projekta pieteikuma anketu aizpildīšanu notiks Kuldīgā 21. jūlijā 14.00 Pilsētas laukumā 2, PIC semināra zālē, un Skrundā 28. jūlijā 10.00 kultūras namā.

Par LEADER projektiem

Monday, 11 May 2009

Kuldīgas rajona biedrību pārstāvjiem 13. maijā 13.00 Kuldīgas sociālajā centrā, Dzirnavu ielā 9, notiks informatīvs seminārs par finansējuma iespējām LEADER projektiem 2009. – 2013. gadam. Jauno projektu sagatavošanā ir daudzas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, saka vietējās rīcības grupas koordinators Uldis Ante.

Aktīvi īsteno projektus

Monday, 09 March 2009

Nīkrāces pagasta padome piedalīsies Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas izsludinātajā projektu konkursā, kas sola finansējumu rotaļu, kā arī attīstības centru veidošanai pašvaldībās.
Tā deputāti nolēma februāra sēdē. Ja valsts atbalstīs, nīkrācnieki paredzējuši īstenot divus pasākumus: ierīkot atpūtas laukumu un izveidot rotaļu attīstības centru. Kopējā tāme tiem ir vairāk nekā septiņi tūkstoši latu, tai skaitā Ls 1101 būs jāatrod pašu budžetā.
Tika apspriesti vēl daži projekti. Padomes priekšsēde Santa Lencberga informēja, ka veiksmīgi no Skrundas uz Nīkrāci pārcelta veselības skola un ģimenes atbalsta centrs, ko par programmas LEADER piešķirtajiem līdzekļiem izveidojusi biedrība Ventas krasti. Finansējuma administrējošā organizācija – Lauku atbalsta dienesta (LAD) Dienvidkurzemes reģionālā pārvalde dabā vēl nav pārbaudījusi projekta darbību un devusi savu novērtējumu pārmaiņām, taču vietējie iedzīvotāji, īpaši jaunās māmiņas, priecājas par iespēju jaunatnes iniciatīvu centrā katru pirmdienu un trešdienu pēcpusdienās izmantot trenažierus un citu inventāru veselīga dzīvesveida izkopšanai. LAD apstiprināts vēl viens līdzīgs pasākums – tā sauktā saieta nama izbūve Torņa ielā 3. Māja atrodas Dzeldas centrā, šobrīd tā nav apdzīvota un pamazām iet postā. Jau iepriekš deputāti bija nolēmuši to atdot sabiedrības vajadzībām, jo tika solīts Eiropas struktūrfondu atbalsts pašvaldībām pamatpakalpojumu uzlabošanai. Pirmajā kārtā Nīkrāce iegūs nepilnus 140 tūkstošus latu, no tiem 75% ir Eiropas nauda, 10% valsts, bet 15% – pašvaldības līdzfinansējums. Saieta nams būs paredzēts dažādiem radošajiem pulciņiem, interešu klubiem un citām sabiedriskajām aktivitātēm. Šobrīd Nīkrācē šai jomai atvēlēts atpūtas centrs, taču tajā ir maz telpu – tikai viena zāle, kā arī tur novietotas galda spēles, kuras ikdienā izmanto vietējie iedzīvotāji.
Beidzot Lēnās varēs sākties dzeramā ūdens sistēmas remonts, kam jau pirms vairākiem mēnešiem dabūts finansējums no Vides aizsardzības fonda (VAF), kā arī pabeigta iepirkuma procedūra. Projekts bija uz laiku apstādināts, jo ar piešķirtajiem 15 tūkstošiem latu visiem plānotajiem darbiem nepietiek, bet Valsts kase kredītus vairs neizsniedz. Tagad VAF atļāvis sākt remontu un vienlaikus meklēt iztrūkstošos 24 tūkstošus latu. S.Lencberga uzskata, ka tos izdosies atrast, kamēr tiek īstenota projekta pirmā kārta, lai vismaz zudumā neiet jau iegūtā valsts nauda. Sēdē piekrita norakstīt bibliotēkas grāmatas par Ls 232, izbeidza vairākas zemes lietošanas tiesības, kā arī par dažiem santīmiem paaugstināja kopēšanas un drukāšanas pakalpojumu maksu pašvaldībā.

Daina Tāfelberga

Vajag domubiedrus un grāmatvedi

Thursday, 11 December 2008

Otrdien viesnīcas Metropole konferenču zālē Kurzemes plānošanas reģiona Eiropas struktūrfondu informācijas centra, kā arī lauksaimniecības speciālisti nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjiem stāstīja par aktualitātēm Lauku attīstības programmā 2007. –2013. gadam.
Analizējot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētos pasākumus, Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Osis atzina, ka Latvijas uzņēmēji un zemnieki ir apguvuši 97% no līdz šim atvēlētās naudas. Tomēr projekta pieteikumu skaits dažās aktivitātēs varējis būt lielāks. Tas raisa diskusiju, vai visiem lauku iedzīvotājiem ir pieejams Eiropas un valsts atbalsts.
Par Latvijas Lauku foruma (LLF) ieguldījumu lauksaimniecības, nevalstisko organizāciju (NVO) attīstībā stāstīja biroja vadītājs Āris Ādlers. 2007. gada sākumā forums apvienoja 14 lauku nevalstiskās organizācijas, bet šobrīd jau tajā ir 37 biedri. Realizējot dažādus vietējos un arī starptautiskos projektus, šogad apgūti 64 tūkstoši latu. LLF piedalās trīs Eiropas sadarbības tīklos, kā arī bija pirmā organizācija Latvijā, kas iekustināja LEADER programmu. Par to tika runāts konferences otrajā daļā, kad pieredzē dalījās novada NVO pārstāvji: Uldis Ante no Darīsim paši!, Antra Jaunskalže no Talsu rajona partnerības, Ilze Kļava no Saldus rajona attīstības biedrības, Ligita Kalniņa no Sešiem krastiem un Ilona Znots-Znotiņa no Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas. I.Kļava atgādināja, ka biedrības kļuvušas ļoti aktīvas, īstenojot tieši LEADER programmas, kas deva iespēju piesaistīt lielus līdzekļus. Piemēram, Saldū kādreiz nevalstiskās organizācijas varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet tagad to jau esot 122. Konferences dalībnieki gan atzina, ka citur nav tādas aktivitātes un ir pašvaldības ar šajā ziņā baltiem plankumiem. „Viens neko neizdarīs,” teica saldeniece. „Galvenais: ir jābūt entuziasmam, labiem, uzticamiem domubiedriem un grāmatvedim, kurš saliks ciparus pareizajās vietās. Un tad tie projekti ies.”

Daina Tāfelberga

Darbosies biedrībā

Saturday, 29 November 2008

Rudbāržu pagasta deputāti lēmuši, ka pašvaldība biedrībā Darīsim paši! piedalīsies. Biedrība dibināta 2006. gadā ar mērķi apgūt programmas LEADER otrās kārtas (no 2007. līdz 2013. gadam) līdzekļus. Šī gada pirmajā pusē par Darīsim paši! dalībniecēm bija kļuvušas lielākā daļa rajona pašvaldību, vairāki uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas. Pašvaldību dalības maksa biedrībā ir Ls 60 gadā.

Beidzot siltumā un ērtībās

Friday, 31 October 2008

Ēdoles invalīdu biedrība nosvinējusi ilgi gaidītos jurģus un iekārtojusies Liepu mājas 10. dzīvoklī.

Padarīts labi

Ceturtdien vadītāja Emīlija Kniploka ar cienastu sagaidīja pagasta padomes darbiniekus, kuri nāca viņu sveikt un raudzīt, kas pašvaldības iznomātajā vienistabas dzīvoklī paveikts par programmas LEADER piešķirtajiem 4000 latu. Istaba izremontēta, nopirktas svarīgākās mēbeles, šeit E.Kniploka cilvēkus pieņems, kā parasti, ceturtdienās, te varēs arī izraudzīties no palīdzības organizācijām atvestās drēbes un citas lietas. Sakārtota tualete, izveidota dušas kabīne, virtuvē ierīkots veļas automāts. Mazgāties paši un mazgāt drēbes invalīdi nu var par simbolisku atlīdzību, samaksa gan vēl nav precizēta. Dzīvoklīti pašiem vajadzēs kurināt. Pašvaldības darbinieki paveikto novērtēja ar vārdiem: „Nu, forši!” Līdzšinējās telpas bijušajā aptiekā, kur apsildes nav, pagasta padome ļauj izmantot kā mantu noliktavu.

Palīgi ir. Vai būs turpinātāji?

E.Kniploka saka paldies visaktīvākajiem palīgiem no biedrības: Intai Puriņai, Asjai Lindbergai, Benitai Fišerei, Dzintrai Jermohinai, Almai Muceniecei, Jānim Priedniekam. Pateicība arī pašvaldības ļaudīm: Ritai Zaicei un Agitai Ozolpupai, kuras palīdzēja rakstīt projektu, un šoferim Aivaram Zaicam, kurš, kā smejas Emīlija, visu esot gan ienesis, gan iznesis.
Biedrības vadītāja sūrojas, ka papīru padarīšanas bijušas tik apgrūtinošas, ka otrreiz to vairs negribētu, taču, kad R.Zaice mudina uz jaunām iecerēm, sola tomēr padomāt. E.Kniploka gan bažījas, ka no biedriem ir visvecākā (pāri 70), bet sava darba turpinātāju esot grūti atrast. „Tā tik liekas – kas nekaiš te dalīt drēbes! Bet tas viss taču jāsagādā,” viņa piebilst.

Ietaupīt saprātīgi

Thursday, 25 September 2008

Valdība, ekonomiskās situācijas spiesta, atzinusi, ka ierēdņu ir par daudz, kaut jau labu laiku to saka eksperti, kuros neieklausās lēmēji. Tagad premjerministrs pateicis – 10% griežam nost. Taču katra ministrija pati var lemt, kā un tieši ko apcirpt. Taupības nolūkos Valsts zemes dienesta vadība taisās slēgt birojus vairākās pilsētās, solot klientu konsultācijas punktus, iespēju komunicēt internetā un pa tālruni. Kad Saldū izveidoja Lauku atbalsta dienestu, arī tika solīts, ka nepieciešamāko rajona iedzīvotāji tomēr varēs tepat Kuldīgā nokārtot. Taču, lai līdz galam novestu projektu kaut vai tikai LEADER programmā, uz Saldu vienas biedrības vadītāja braukusi sešas, otras – četras reizes! Un tie ir tikai zināmie stāsti. Tāpat mēs visi zinām, kā jūtamies ar nepieejamo, virtuālo Latvenergo – vienīgo tālruņa numuru klienti sazvanīt ja arī var, tad atbildi saņemt – ne vienmēr. Aizvien tālāk, bezpersoniskāk. Vai tas palētina pakalpojumu? Taču ne!

Daiga Bitiniece

Par budžetu un Eiropas naudu

Tuesday, 23 September 2008

Piektdien Ventspils muzejā pašvaldību pārstāvji no visas Kurzemes noklausījās īsu lekciju par valsts budžeta politiku un jau izsmeļošāku informāciju par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu.
Tā bija viena no četrām darba grupām, kas darbojās Kurzemes finanšu foruma laikā, lai apmainītos viedokļiem un lai ministrijas darbinieki klātienē uzklausītu gan jautājumus, gan iebildumus.
Finanšu ministrijas (FM) budžeta departamenta direktores Ilondas Stepanovas priekšlasījums bija tik vispārīgs un formāls, turklāt tik klusā balsī, ka visu pat nevarēja saprast un varbūt arī tāpēc neradīja klausītājos papildu interesi. Un arī tie daži interesenti, kas bija, atbildes uz jautājumiem, nesaņēma, piemēram, vai uz mācību iestādēm arī attieksies budžeta samazinājums par 10%.
Toties FM valsts sekretāra vietnieks, ES fondu vadošās iestādes vadītājs Andžs Ūbelis nonāca jautājumu krustugunīs. Vispirms viņš informēja par veiksmīgākajiem jau realizētajiem projektiem 2004. –2006. gada plānošanas periodā, tostarp par diviem Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektiem Kuldīgas rajonā – par vecā Ventas tilta restaurāciju un par satiksmes efektivitātes paaugstināšanu un drošības uzlabošanu Alsungā. Klātesošie ar iebildumiem uztvēra informāciju, ka no visiem ERAF projektiem 412 jau pabeigti vai tiek vēl īstenoti vien Rīgā un rajonā, bet Kurzemē – 110 (Latgalē 118, Vidzemē 188, Zemgalē – 95). Taču Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti sadalījušies vienmērīgāk visā valstī, Kurzemē – 223 projekti. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) projekti savukārt tieši Kurzemē dominē, bet tam arī loģisks izskaidrojums.
Taču, izstāstot par jauno, vēl nesākto 2007. – 2013. gada plānošanas periodu, kurā Latvijai jāapgūst 4,5 miljardi eiro no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda, kā arī 1,1 miljards eiro no Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGH) un no ZVFI fonda LEADER programmās, A.Ūbelis dabūja skaidrot ne vienu vien faktu. Piemēram, kāpēc ir tik garas un sarežģītas projekta saskaņošanas un realizācijas procedūras, kāpēc brauc viena kontrolējoša institūcija pēc otras. Jaunajā periodā būšot noteikts, ka projektu nedrīkstēs vērtēt ilgāk par trim mēnešiem, ka būs tikai viena atbildīgā institūcija par projekta grozīšanu, apstiprināšanu utt. Arī projekta pieteikuma formas tikšot vienkāršotas, nebūšot jāpievieno tik daudz izziņu, jo tās varot saņemt no citu valsts institūciju datu bāzēm. Finanšu ministrija gādāšot, lai naudas aprite būtu ātrāka. Savukārt finanšu ministrs Atis Slakteris klātesošajiem solīja, ka tikšot mīkstinātas iepirkuma procedūras. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Armands Eberhards piebilda, ka publiskais iepirkums domāts nevis finanšu kontrolei, bet godīgas konkurences nodrošināšanai. Bet, atbildot uz kādas Talsu pašvaldības darbinieces protestu tieši par daudzajiem kontrolētājiem, kas brauc viens pēc otra, sacīja, ka esot dažādas pieejas un vēl varot paspēt šim plānošanas periodam veidot citādāku kontroļu kaskādi. Jā, šobrīd tiešām darbojoties izlases princips, ka trīs un vēl trīs citas kontrolējošās sistēmas var kontrolēt vienu nelaimīgo projektu.
Kāpēc ES Latviju uztver kā vienu reģionu un ministrija neko nedara, lai naudu mērķtiecīgi virzītu Latvijas iekšējo atšķirību mazināšanai, bet pieļauj, ka ERAF naudas lielāko daļu paņem Rīga – jautāja cits foruma dalībnieks. Viņaprāt, tātad policentriskās attīstības modelis netiekot konsekventi realizēts. Runātājs mudināja sadarboties Finanšu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, pat pajokojot, ka abas taču ir vienas partijas pārziņā. A.Ūbelis taisnojās, ka tomēr esot reģionu kvotas, atšķirīgas līdzfinansējuma likmes un tiekot uzraudzīts, lai projekti nāk no visiem reģioniem.

Daiga Bitiniece

Par LEADER nākamo periodu

Saturday, 20 September 2008

23. septembrī 11.00 Kuldīgā, Pilsētas laukumā 2, Mārtiņzālē, notiks biedrības Darīsim paši! kopsapulce. Biedrības statūti un jaunie Ministru noteikumi paredz virkni izmaiņu, tāpēc svarīga katra biedrības biedra (vai pārstāvja) piedalīšanās kopsapulcē.
Būs neliela informācija par iepriekšējo periodu, bet galvenokārt tiks apspriests rajona rīcības plāns. „No pašu aktivitātes atkarīgs, cik naudas LEADER projektiem Kuldīgas rajonam saņemsim nākamajam periodam,” sacīja vietējās rīcības grupas Darīsim paši! koordinators Uldis Ante.

Vasarā padarīts daudz

Thursday, 04 September 2008

Snēpeles pamatskolā līdz septembra vidum būs realizēti trīs projekti par sešiem tūkstošiem latu.
Par programmas LEADER+ naudu iegādātas digitālās klavieres, sintezators, portatīvais dators, projektors ar ekrānu, pastiprinātājs, divas akustiskās iekārtas. „Varēsim tās izmantot mācību stundās un pasākumos,” saka skolotāja Dace Pušīlova. Mazpulka projektā par programmas finansējumu iegādāts digitālais diktofons, magnetofons, 20 foto rāmīši, kuros tiks likti bērnu zīmējumi, pēc tam rīkota izstāde skolas gaiteņos.
Bet rotaļu laukums top ar konkursa Darīsim paši! atbalstu. „Noskatījām internetā. Tikai tur tas maksāja 13 tūkstošus, bet mums būs gatavs par 700 latiem. Laukuma atklāšana paredzēta mēneša otrajā pusē.”

Cenu aptaujas un konkursi turpinās

Saturday, 02 August 2008

Tik daudz ieceru kā šovasar Ēdoles pagasta padome nav realizējusi sen, un arī trijās jūlija sēdēs deputāti pārsvarā tām devuši zaļo gaismu.
Nupat iepirkuma komisijai uzdots rīkot konkursu bijušā bērnudārza pārveidei par sociālo centru. Jau rakstīts, ka tagad top pamatskolas piebūve un sporta zāle. Vienlaikus apkārtne tika sagatavota rajona pašvaldību sporta spēlēm, t.sk. pagājušonedēļ Aizputes ceļinieks par jaunu noasfaltēja stadiona skrejceļu. Turklāt par programmas LEADER naudu pie skolas top rotaļu laukums ar dažādām koka ierīcēm.

Meklēs citu darītāju

Lai pārveidotu pagastmājas ieeju, padome rīkos atkārtotu cenu aptauju. Projekts jau izstrādāts: ēkas priekšā paredzēta stiklota nojume, pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vēl būs soliņi, riteņu novietne, atkritumu urnas un puķu kastes. Pirmajā reizē pieteicās divi pretendenti, bet, izvērtējot finansiālās iespējas, pēc deputāta Gunāra Matroža ieteikuma iepriekš atlikts pat lētākais piedāvājums, jo pašvaldība īsteno vairākas celtniecības un pārbūves idejas.

Tomēr piemaksās

Pašvaldība tomēr maksās vēl Ls 2355 Kuldīgas uzņēmumam Bēmers, kas pabeidzis dažādu komunikāciju remontu skolas pagalmā. Esot radušies tehniski sarežģījumi un papildu izdevumi, skaidroja priekšsēdis Vilnis Mūrnieks. Deputāte Zaiga Upleja, kas balsojumā atturējās, sacīja – par padarīto būtu jāsamaksā, taču „kāpēc lai balsotu par aizbērtu trasi”, kad veikumu vairs nevar novērtēt. Viņa aizrādīja priekšsēdim, ka šī nav pirmā reize, kad deputāti informēti par vēlu, un ka jau iepriekš gūta „rūgta mācība”. Piemaksāt piekrita V.Mūrnieks, Aigars Matevičs un Kristīne Sproģe, pret balsoja Maiga Kaminska. Līgums ar SIA Bēmers bija noslēgts par Ls 9000.

Ūdenī daudz dzelzs

V.Mūrnieks rosināja deputātus domāt, vai pagasta centrā, vēlāk Mātrās un pie skolas ierīkot ūdens atdzelžošanas staciju. Tiesa, pašlaik naudas tai nav. Mūsdienīga tehnoloģija attīrītu ūdeni no dzelzs, hlora un mehāniskiem piemaisījumiem, arī caurules dažos gados pamazām attīroties, skaidroja priekšsēdis. Analīzes liecina, ka no dziļurbuma nāk spēcīgs dzelzs piejaukums – 2,84 mg litrā (patlaban norma ir 0,4, bet līdz 2011. gadam tā samazināsies līdz 0,2). Atdzelžošanas iekārta ļautu iztikt bez spiedkatla un torņa, un ar laiku varētu domāt par pakāpenisku ūdensvada maiņu, uzskata V.Mūrnieks. Par to padomei vēl bija daudz jautājumu.

Dina Poriņa