Projekta pusceļā devās ceļā

Sešu Kurzemes vietējo rīcības grupu sadarbības projekts mājražošanas un amatniecības attīstībai patlaban īstenots līdz pusei — dalībnieki mācījušies kursos un bijuši pieredzes braucienos, tagad ķersies pie sevis rādīšanas pasaulei.

Šī gada sākumā tika izsludināta mājražotāju un amatnieku pieteikšanās divu gadu ilgam projektam Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma Ražots Kurzemē izveide, un Kuldīgā uz pirmo mācību cikla semināru par tirgus izpēti atbrauca 82 interesenti no visas Kurzemes. Vēlāk dažādās vietās notika vēl sešas nodarbības par likumiem, reklāmu, iepakojumu, budžeta plānošanu un citiem praktiskiem jautājumiem.

Vasaru atvēlēja pieredzes braucieniem — katra vietējā rīcības grupa bija sagatavojusi maršrutu pie pieredzes bagātiem, veiksmīgiem mājražotājiem, amatniekiem, lauku tūrisma uzņēmējiem. Uz Saldus un Brocēnu novadu brauca oktobra vidū un apmeklēja zemnieku saimniecību Mucenieki, Puteņi, SIA Saldus maiznieks, Saldalus alus darītavu, mājražotāju un amatnieku veikalu Bodnīca, bet noslēguma pasākums notika Saldus novada pierobežā — Dēseles dzirnavās.

Projektā iesaistījušies arī vairāki Saldus un Brocēnu novada mājražotāji vai cilvēki, kurus šī joma interesē un kas plāno to darīt nākotnē vai vismaz apsver tādu iespēju.

Siera meistare MĀRĪTE JĒKABSONE no Jaunlutriņiem par līdzšinējiem projekta ieguvumiem saka: “Brīnumaini! Izcili!” Viņai noderīgas bijušas visas mācību tēmas, un septiņi semināri — kārtīga mācību gada vērtībā. Mārītes daudzveidīgo sieru iecienījuši pircēji ne tikai Kurzemē, bet arī Rīgā — septembrī notikušā starptautiskā izstādē Riga Food mājražotāju izstrādājumu tautas balsojumā viņa izpelnījusies Galveno balvu piena produktu grupā un dāvanā — braucienu uz Berlīnes Zaļo nedēļu nākamā gada sākumā. Labprāt vēlētos piesaistīt arī tūristus, taču atzīst: pagaidām tam trūkst resursu, lai gan pieredzes braucienos redzētais iedvesmo un pierāda, ka pie veiksmīga rezultāta var tikt, sākot ar mazumiņu.

Mārīte augstu vērtē projekta vadošā partnera, Kuldīgas vietējās rīcības grupas Darīsim paši!, ieguldījumu vajadzīgu zināšanu sniegšanā mājražotājiem un amatniekiem, taču uzskata, ka arī pašiem būtu jādara vairāk. Ir apbēdināta par savulaik aktīvās biedrības Saldus un Brocēnu RažoJums darbības apsīkumu un cer, ka tā atkal sasparosies.

“Likumi mūs gāž gar zemi, — ir prasības, kas apdraud tādu mazu uzņēmējdarbību kā manējā. Runa ir par piena iepirkšanu — jebkuram iepircējam, vienalga, lielam vai mazam, noteikts pienākums divas reizes mēnesī ņemt piena analīzes un vest uz sertificētu laboratoriju. Lai gan mans piena pārdevējs un tā lielie klienti pienu regulāri pārbauda, ar viņu apmaksāto analīžu rezultātiem nepietiek — tas vēlreiz jādara arī man. Ko nozīmē nelielam mājražotājam iegādāties analīžu aprīkojumu un divreiz mēnesī vest pienu uz laboratoriju, maksāt par analīzēm?… Šie izdevumi faktiski padara biznesu neiespējamu. Esmu par to runājusi šur, tur… Bet, kā saka, Dievs augstu, ķēniņš tālu…” par savu situāciju stāsta M. Jēkabsone.

IRĒNA KAUDZE no Striķiem par projekta dalībnieci kļuva ģimenes interesēs. Dēls apsver iespēju nodarboties ar lauku tūrismu, un viņa nolēma izmantot ziemas mēnešus, lai iegūtu zināšanas, kas var viņam noderēt. “Ļoti patika!” par līdz šim iegūto saka I. Kaudze. “Ne tikai mācības, bet arī pieredzes braucieni. It īpaši nenobrīnīties par uzņēmīgiem cilvēkiem Talsu, Tukuma pusē — tur tik bija, ko redzēt! Bet arī mūsējie interesanti, labprāt dalījās savā pieredzē. Man ļoti patika pie Ligitas Rezgales Muceniekos. Viņa prata iedrošināt, nebaidīties mēģināt, bet vienlaikus ieteica ar vēsu prātu apsvērt katru soli un izdevumu, pārdomāt, vai tie atmaksāsies.”

Arī jaunlutriņniece SANTA OZOLIŅA projektu slavē. “Vienkārši — pasākumu pasākums!” viņa raksturo. “Ziemā bija brīvāks laiks, tāpēc nolēmu: kāpēc ne? — pamācīšos! Visi semināri bija labi sagatavoti, mērķtiecīgi un noderīgi. Visvairāk patika jurista Daiņa Pilskunga vadīta nodarbība par likumdošanu. Esmu strādājusi par grāmatvedi un bieži braukusi uz šādiem semināriem, kuri lielākoties bija par plašām tēmām, vajadzīgais ar nevajadzīgo vienkopus. Te bija apkopots viss, kas jāzina mājražotājam; kā sacīja lektors: mums var piesieties 66 punktos — un par tiem arī stāstīja.

Pieredzes braucieni bija mani svētceļojumi! Nezinājām, pie kā nokļūsim un ko redzēsim, — bet piedzīvojām tik daudz! Mēs izvēlamies ārzemju ceļojumus, bet tepat apkārtnē ir bezgala daudz interesantu vietu. Tagad stāstu radiem un draugiem, ka es viņiem varētu veselu mēnesi izrādīt Kurzemi, un arī tad vēl viss nebūtu apskatīts. Satikām radošus, interesantus cilvēkus, kas pārsteidza ar izdomu un enerģiju.

Viņi mani saslimdināja — līdz šim teicu, ka manās mājās nekāda lauku tūrisma nebūs, pietiks ar mājražošanu, ko drīzumā gatavojos uzsākt. Tagad sāku šaubīties, jo redzētais bija tik iedvesmojošs, tik vilinošs… Bet lēmums lai paliek nākotnē!

Vēl viens liels projekta ieguvums ir jauni draugi un paziņas, vienādi domājoši cilvēki, ar kuriem sadarbība, visticamāk, turpināsies ne tikai mācībās, bet arī biznesā, kopīgos pasākumos. Liels paldies kuldīdzniecēm, kas šo projektu vada un sagādājušas mums lielu, vērtīgu dāvanu!”

Vietējās rīcības grupas Darīsim paši! vadītāja IEVA BIRBELE stāstīja, ka arī nākamgad projekta dalībniekiem gaidāmi interesanti notikumi. “Veidosim tūrisma maršrutu Ražots Kurzemē, tajā tiks iekļauti tie mājražotāji un amatnieki, kas vēlas un spēj pie sevis uzņemt tūristus, — stāstīt par savu darbu, piedāvāt darboties, rīkot degustācijas. Lai popularizētu jauno tūrisma produktu, rīkosim braucienu žurnālistiem, kā arī vasarā izsludināsim ceļošanas akciju. Bet pēc gada, 2019. gada novembrī, rīkosim pasākumu Kurzemes diena, kurā ar saviem piedāvājumiem un produkciju piedalīsies projekta dalībnieki.

Būs arī taustāms ieguvums — no projekta līdzekļiem katrai vietējai rīcības grupai tiks sagādāts tirdzniecības vietas aprīkojumu, ko mājražotāji un amatnieki varēs izmantot, realizējot savu produkciju.”

Par aizvadīto mācību cēlienu un pieredzes braucieniem Ieva sacīja: daudz kas pārrunāts pēdējā brauciena noslēgumā Dēseles dzirnavās. “Daudzi atzina, ka guvuši uzmundrinājumu, apstiprinājumu tam, ka strādā pareizā virzienā. “Ar mums viss ir kārtībā!” — mājražotāji secināja. Pieredzes braucienos uzzinājuši ne tikai par interesantiem darbīgiem cilvēkiem citos novados, bet arī iepazinuši savus novadniekus un piedzīvojuši pārsteigumus: tepat kaimiņos notiek kaut kas tik interesants!” projekta vadītāja atstāstīja. “Un šķiet, ka vairāki projekta dalībnieki, kas tikai interesējās par mājražošanu, sasparosies un nākotnē piedāvās mums savdabīgas, noderīgas preces un pakalpojumus.”

30SALDALUS DARĪTAVĀ. Aldaris Mārtiņš Kazradzis tika sīki iztaujāts un atklāti stāstīja par savu mājražošanu: tā kā alus noietu ietekmē sezona, līdztekus dzēriena darīšanai Mārtiņš izgatavo alus darītavu iekārtas un ar pasūtītājiem dalās arī paša pieredzē. “Katram aldarim iznāk citāds alus, un katram alum — savs cienītāju loks,” viņš atspēkoja bažas par konkurentu radīšanu. Tā kā mazā ražotne ir pilsētas privātmāju rajonā un jārēķinās gan ar kaimiņu, gan ģimenes interesēm, tūrisma iespējas ir ierobežotas, tomēr palaikam mazajā pagalmiņā pie darītavas viņš uzņem viesus, piedāvā trīs gaišo alu un divu tumšo alu degustāciju un sarunas par to, kā tiek darīts vecais brālis.

FOTO — ANDREJS SERGEJEVS

Vārmē var drošāk nokļūt līdz skolai un sporta hallei #LEADER #LEADERLATVIA

Vārmes pagastā uzbūvētais gājēju celiņš ļauj vārmeniekiem un pagasta viesiem ērtāk un drošāk nokļūt līdz Vārmes pamatskolai un Vārmes sporta hallei. Līdz ar celiņa izbūvi labiekārtota arī skolas apkārtne: uzstādītas atkritumu urnas, soliņi un puķu podi, kā arī atjaunots zālājs.

Līdz šim cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī jaunajām māmiņām ar mazuļiem ratiņos nebija iespējams apmeklēt daudzos izglītības, sporta, kultūras un izklaides pasākumus, kas notiek sporta hallē, neskatoties uz to, ka hallē var iekļūt pa pandusu, jo posmā no Vārmes pamatskolas līdz hallei nebija piemērota ceļa ar segumu, kas apgrūtināja nokļūšanu līdz hallei.

Celiņa izbūves un teritorijas labiekārtojuma būvprojekta autors ir SIA “SNB projekti”, bet būvdarbus veica SIA “AB Būvniecība”.

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros projektam Nr.17-02-AL31-A019.2201-000008 “Gājēju ceļa atjaunošana, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību Vārmes pagastā” piešķirts ES līdzfinansējums. Kopējās projekta izmaksas ir 37 601,48 EUR, no tām Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības programmas finansējums – 26 782,59 EUR, bet Kuldīgas novada pašvaldības finansējums – 10 818,89 EUR.

Šo mācību gadu Vārmes pamatskolā iesācis 101 audzēknis no 1. līdz 9. klasei, bet pirmsskolas grupiņas apmeklē 31 bērns. Skola darbojas senajā Vārmes barona pilī. 2010. gadā skolā veikta jumta rekonstrukcija, bet 2016. gadā senajai ēkai sakārtota fasāde, skolā ierīkota arī ugunsgrēka apziņošanas sistēma un veikti daži mazāki remonta un uzlabošanas darbi. 2017. gadā skolā uzstādīts jauns apkures katls.

 

 

 

 

 

 

 

 

Teksts: Kristīne Duļbinska, Kuldīgas novada domes mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

 

 

Tapis jauns tilts pār Riežupi #LEADER #LEADERLATVIA

Septembra izskaņā ar īpaši sarīkotu pasākumu visai ģimenei “Velo daba” Rumbas pagasta Mežvaldē tika atklāts jaunais gājēju un velobraucēju tilts pār Riežupi.

Iepriekšējais tilts bija savu laiku nokalpojis, tāpēc vairs nebija izmantojams. Rumbas pagasta pārvaldes vadītāja Lija Šēle lūkoja pēc iespējām piesaistīt Eiropas finansējumu un šādu iespēju arī atrada – tika uzrakstīts projekts LEADER programmai un saņemts atbalsts 45 tūkstošu eiro apmērā. Pārējo nepieciešamo finansējumu piešķīra pašvaldība. Kopumā projekts Nr. 16-02-AL31_A019.2202-000009 “Gājēju un velobraucēju tilts pāri Riežupei” izmaksāja 182 tūkstošus eiro.

Jaunais tilts ir 2,5 m plats un 42 m garš, tas tapa divus gadus. Tilta būvprojektu izstrādāja Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs “Vektors T”, bet būvdarbus veica SIA “Tilts”.

 

Riežupes jaunā tilta atklāšanā bija iespēja izbaudīt ekstrēmu piedzīvojumu – lēcienu ar gumiju.

 

Teksts: Kristīne Duļbinska, Kuldīgas novada domes ārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja